Laivas gals – atkritumu sākums

Kādreiz Kolkā bija zivju cehs. Tagad tur palikušas drupas un atkritumi. Tā vieta ir blakus jūrai un brīvi pieejama. Gals pienācis ēkām un laivai, bet ne atkritumiem. Tie ir bīstami gan dabai, gan cilvēkiem.

Read more »

Vai mūsu skolu arī ietekmē klimata pārmaiņas?

Ostvalda vidusskolas skolēni ir spiesti šķērsot milzīgu peļķi, kas aizklāj brauktuvi un ietvi ceļā uz skolu. Peļķe rada ne tikai neērtības gājējiem, bet arī apdraud skolēnus. Vecāki, kas ved bērnus uz skolu, apgriežas uz ietves, tādējādi apdraudot skolēnus.

Read more »

“Es smoku,” kliedz mūsu zeme,” bet tu manī neklausies.”

Piesārņojot vidi, mēs palielinām globālo sasilšanu un mūsu zeme “deg” un “smok” zem atkritumu dūmiem. Tāpēc aicinu aizdomāties par savām rīcībām un nepiesārņot vidi.

Read more »

Krupju domino efekts

Nākot pavasarim, kad dienas kļūst garākas un siltākas, atmostas daba un dzīvnieki. Krupji ir nozīmīga mūsu ekosistēmas sastāvdaļa. Taču pavasarī krupju piedzīvojumi ne vienmēr ir patīkami. Šķērsojot ceļus, cenšoties nokļūt savā ūdens tilpnē, tie iet bojā. Kā tiem palīdzēt? […]

Read more »

Pārsālīt nevajag ne zupu, ne Rīgas ielas

Sāls ir ziemas sezonas pretslīdes materiāls, kurš, sniegam kūstot, nepazūd, bet uzkrājas augsnē. Sāls kokiem kaitē, to lapas sadzeltē, sažūst un koki pamazām iet bojā […]

Read more »

Baltijas jūras patiesās emocijas

Balstoties uz SIWI (Stockholm International Water Institute) publicēto rakstu, Baltijas jūra tiek atzīta par vienu no piesārņotākajām jūrām pasaulē, ko veicina cilvēku radītie atkritumi. Pārmērīgs produktu, iepakojumu patēriņš un izmešana ir vieni no galvenajiem piesārņojuma uzkrāšanās iemesliem jūrā […]

Read more »
To top