Cēsīs ienāk dabas daudzveidības saliņas – ko par to domā pilsētas iedzīvotāji?

Nacionālais konkurss: 3. vieta

Kategorija: foto reportāža

Vecuma grupa: 11 – 25 gadi

Dabiskās pļavas Latvijā ir izzūdoša dabas vērtība – sarukušas līdz 0,9% no valsts teritorijas [1]. Pilsētās dabas daudzveidība nav diža. Veidojot dabiskās pļavas, iespējams veicināt gan to, gan cilvēku un dabas saikni. Cēsis, balstoties izveidotā Gaujas Nacionālā parka bioreģiona principos, veido pilsētas pļavas [2]. Dabiskās pļavas ir nozīmīga mājvieta augu, putnu, daudzām bezmugurkaulnieku sugām [3]. Dabisko zālāju ienākšana pilsētvidē palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību un sugu dzīvotnes. Ikviens cilvēks ir aicināts savā piemājas teritorijā veidot dabiskos zālājus, lai veicinātu dabas daudzveidību.

Pilsētās dabiskie zālāji veicina dabas daudzveidību. Cēsīs atrodami dažādi bioloģiski vērtīgu zālāju biotopu veidi, piemēram, Jēkaba ielā sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, Pirtsupītes gravā sausi zālāji kaļķainās augsnēs [4].

Pilsētā pļavas labvēlīgi ietekmē arī iedzīvotājus. Marija un Kristaps uzsver, ka dabiskās pļavas pozitīvi ietekmē cilvēku garīgo un fizisko veselību, kā arī uzlabo gaisa kvalitāti un ir skaista ainava, iespēja iepazīt dažādus augus.

Tiek vairotas rekreācijas iespējas pie dabas pilsētas ietvaros. “Svaigs gaiss un dabiska pļava ir lieliska vieta pastaigai, īpaši ar suni,” izceļ kāds iedzīvotājs.

Pļavas pilsētu padara zaļāku un rada patīkamu mikroklimatu. Cēsu iedzīvotāja Laura pauž, ka dabiskajām pļavām ir pozitīva ietekme, uzsverot, ka pilsētvidē iederas viss dabiskais.

Visi intervētie iedzīvotāji dabiskās pļavas pilsētvidē vērtē pozitīvi, līdz ar to arī dažādu sugu un dzīvo būtņu klātesamību.

Atsauces:
[1] https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/2023-12/infografika-ds-plavas.jpg;
[2] https://www.cesis.lv/images/userfiles/Labas_gribas_memorands_bez_parakstiem%281%29.pdf;
[3] https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/dabas-skaitisanas-dati-latvija-vissliktak-sobrid- klajas-zalajiem-ari-parejam-biotopu-grupam-nepieciesama-pardomata-ilgtermina-apsaimniekosana;
[4] Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”: https://ozols.gov.lv/pub.

Autori: Monta Heidemane (17), Alise Zālīte (20), Zane Miķelsone (15), Patrīcija Rugāja (15)

To top