Kā JVR darbojas?

Jauno vides reportieru programma attīsta dalībnieku prasmes un zināšanas par vidi, uzlabo komunikācijas un organizēšanas prasmes, attīsta pētnieciskās žurnālistikas, sadarbības, līdzdalības, radošuma, kritiskās domāšanas, līderisma u.c. prasmes.

Četri JVR programmas soļi ceļā uz pārmaiņām:

  1. Problēmas izpēte
  2. Risinājumu meklēšana
  3. Vēstījuma sagatavošana
  4. Vēstījuma izplatīšana

PROBLĒMAS IZPĒTE

1. Jāizvēlas vides problēma, savā darbā izceļot tās izpausmi vietējā līmenī.

  • Vides problēmu/ tēmu piemēri no pēdējo gadu JVR darbiem:
  • Vienreizlietojamie produkti (piem., plastmasas trauki, pudeles, higiēnas preces marķieri, reklāmas bukleti, iepakojums…)
  • Ātrā mode/ apģērbu pārstrādes iespējas
  • Biežāk sastopamie atkritumi pilsētā, dabā, piem., problēma ar izsmēķiem, plastmasas piesārņojums, jūru piesārņojošie atkritumi, mikroplastmasa
  • Sāls izmantošanu ielu kaisīšanai – koku veselība pilsētā
  • Uguņošanas ietekme uz vidi

Iedvesmai aicinām aplūkot iepriekšējo gadu darbus šeit.

2. Jāizpēta informācija par šo problēmu no dažādiem avotiem.

Primārie avoti ,piem., pētījumi, grāmatas, raksti žurnālos, kas atspoguļo paša pētījuma autora secinājumus; aculiecinieku sniegtā informācija par notikumu, problēmu – tiešās intervijas, aptaujas, vēstules, fotogrāfijas, video, audio ieraksti.

Sekundārie avoti, piem., mācību, zinātniskas grāmatas, enciklopēdijas, vārdnīcas, raksti – atspoguļo, izskaidro primāros avotus atrodamo informāciju.

Izvērtējot informāciju, ir ļoti būtiski:

  • identificēt autoru, cik plaši pazīstams viņš ir, kāda ir viņa kvalifikācija, kāda ir viņa autoritāte konkrētajā jautājumā,
  • vai informācija ir oriģināls teksts, vai tas ir kāda cits informācijas pārstāsts, vai ir atsauces,
  • vai informācija balstās uz faktiem, argumentiem, citiem drošiem avotiem.

3. Jāizpēta vides problēmas iemeslus un dažādas ietekmes, piem., vēsturiskās, ekonomiskās, sociālās un/vai politiskās sekas.

4. Jānosaka mērķauditorija jeb ziņas saņēmēji. Piemēram, tie var būt cilvēki, cilvēku grupas:

  • kurus tieši ietekmē šī problēma;
  • kas veicina šo problēmu;
  • kas var risināt šo problēmu;
  • kas risina, kalpo kā labās prakses piemērs.

5. Jāizpēta mērķauditorija – viedoklis, izpratne, priekšstats par šo problēmu, redzējums par risinājumiem un motivācija rīkoties. (Piem., veiciet aptaujas, intervijas, eksperimentus, novērojumus).

RISINĀJUMU MEKLĒŠANA

1. Atrodi pētāmās problēmas risinājumu – esošu labo praksi vai izdomā jaunu.

2. Izvērtē risinājuma efektivitāti jeb izvēlies to, kas sniegs vislielāko ieguldījumu problēmas risināšanā, visātrāk to mazinās, atrisinās.

3. Izvērtē risinājuma «+» un «-» jeb «Par» un «Pret» argumentus, salīdzini risinājumus.

 4. Izrunā un konsultējies ar ekspertiem, padomdevējiem, lēmumpieņēmējiem par tavu risinājumu. (Piem., pašvaldības, skolas pārstāvjiem, vides zinātniekiem, ekspertiem vides organizācijās.)

VĒSTĪJUMA SAGATAVOŠANA

1. Izvēlies sava vēstījuma/ darba mērķauditoriju, definē mērķi.

2. Izvēlies labāko veidu, kā nodot savu vēstījumu mērķauditorijai.

3. Izveido rakstu, foto vai video stāstu.

4. Sadarbojies ar vietējiem medijiem vai/un žurnālistiem, kas raksta par vidi.

VĒSTĪJUMA IZPLATĪŠANA

Dalies ar savu darbu/ vēstījumu, organizē sociālu, informatīvu vides kampaņu:

  • Vietējos vai/un nacionālos medijos – avīzes, žurnālus, radio, televīziju, ziņu portālus.
  • Sociālos medijos (savos, skolas, pašvaldības, vides organizāciju, uzrunā influencerus u.c.).
  • Skolas avīzē, radio, informatīvos izdevumos, mājaslapā, blogā.
  • Foto, plakātu izstādēs.
  • Video vakaros, seansos, vietējos pasākumos u.c.
To top