JVR misija ”Bioreģions”
Kategorija: Raksti
Visbiežāk pilsētās esošās zaļās zonas, mauriņi ir vienkārši glīti nopļautas teritorijas ar gandrīz nekādu dabas daudzveidību. Cēsis ir viena no pilsētām, kas, domājot par dabas daudzveidības saglabāšanu un saiknes veidošanu starp cilvēku un dabu, ir uzsākusi pilsētas pļavu veidošanu, balstoties uz bioreģiona principiem. Kāda ir nozīme dabisko pļavu ienākšanai pilsētās un kā tas var palīdzēt saglabāt un pat veicināt dabas daudzveidību?
Dabisko zālāju nozīme un loma
Zālāji ir ekosistēma, kuru veido graudzāles, grīšļi un citi lakstaugi. Latvijas teritorijā vēsturiski zālāji veidojušies cilvēka ietekmē, attīstot līdumu līšanu. Pamazām tīrumu teritorijās ieviesās savvaļas augu sugas, veidojās dabiskie zālāji. Dabiskie zālāji nodrošina ļoti lielu bioloģisko daudzveidību, tajos dzīvotni rod ap 500 augstāko augu sugu, ap 60 Latvijā ligzdojošo putnu sugu, gandrīz 5000 bezmugurkaulnieku sugu [1].
Maija Medne, zālāju biotopu eksperte, izceļ bioloģiskās daudzveidības nozīmi: “Dabiskie zālāji ir sugu daudzveidība, skaista apkārtne un vide, saistīti ar mūsu pašu veselību, bet būtiskākais – jo ekosistēma ir daudzveidīgāka, jo tā ir dzīvotspējīgāka viskritiskākajos laikapstākļos.”
Dabiskie zālāji veic arī ūdens filtrāciju un regulāciju, uzsūcot ūdeni, uzturot mitrumu. Tiek uzglabāts arī liels daudzums oglekļa dioksīda, tādejādi mazinot klimata pārmaiņas. Nozīmīgi, ka mazina plūdu un augsnes erozijas riskus.
Dabiskās pļavas ir ļoti nozīmīga Latvijas kultūrvēsturiskā un ainavas bagātība. Tās nodrošina kultūras ekosistēmas pakalpojumus, rekreācijas, atpūtas un pastaigu vietas cilvēkiem. Ir iespēja ievākt ārstniecības augus un savvaļas augus arī, piemēram, vainagu pīšanai.
Kāda ir dabisko pļavu situācija Latvijā?
Zālājus iedala dabiskajos un kultivētajos jeb cilvēku veidotajos zālājos. Kultivētajos, sētajos zālājos dominē 1-3 sugas, savukārt dabiskie zālāji ilgstoši nav arti, ir ļoti daudzveidīgs sugu sastāvs, vienā kvadrātmetrā var būt pat 40-70 sugām. Būtiski, ka daudz retāku un jutīgāku sugu spēj dzīvot tikai dabiskajos zālājos, taču 90% no Latvijas pļavu kopplatības aizņem kultivētie zālāji, tikai 10% sastopami dabiskie zālāji [2].
“Kultivētajos zālājos ir zema sugu daudzveidība, aptuveni 15-20 sugas uz kvadrātmetru, dabiskie zālāji turpretī izceļas ar ilgstoši tradicionālu apsaimniekošanas veidu, ļoti biezu velēnu un lielu sugu daudzveidību, vienā kvadrātmetrā var būt pat 30-40 augu sugas,” uzsver Maija Medne.
Pirms aptuveni 100 gadiem dabiskie zālāji aizņēma 30% no Latvijas valsts teritorijas, taču tagad dabiskie zālāji sarukuši līdz 0,9% no Latvijas kopplatības pēc Dabas skaitīšanas datiem [3]. Galvenie samazināšanās iemesli ir lauksaimniecības intensifikācija, kā rezultātā ir izzudis tradicionālais lauku dzīvesveids, kā arī dabisko zālāju apmežošana.
Kā klājas Latvijas dabiskajiem zālājiem, salīdzinot ar citām ES valstīm?
Pašlaik, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvija ierindojas 14. vietā no 18 [4]. Dabas daudzveidības saglabāšanai Latvijā būtu nepieciešams sasniegt vismaz 10% dabisko zālāju no valsts teritorijas.
Maija Medne min, ka turpretī, piemēram, Ungārijā dabisko zālāju ir krietni vairāk, aizņemot 10% no valsts teritorijas.
Vai un kādēļ dabiskie zālāji ir nozīmīgi pilsētvidē?
Intensīvās saimniekošanas dēļ dabai, tostarp dabiskajiem zālājiem, arī ārpus pilsētām neklājas spoži. Latvijā bioloģiski vērtīgie zālāji strauji sarūk. Pilsētās zaļās zonas tiek intensīvi apsaimniekotas, piemēram, bieži pļaujot, tādejādi samazinot bioloģisko daudzveidību. Pļavas pilsētās var būt kā dabas daudzveidības patvertnes, veicināt sugu dzīvotnes. Arī mazināt plūdu riskus, piesaistīt un uzkrāt ogļskābo gāzi, nodrošināt patīkamu mikroklimatu. Tie arī ieguvumi pašiem pilsētas iedzīvotājiem – estētiski baudāma ainava, vietas pastaigām un atpūtai.
Inta Ādamsone, Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata nodaļas vadītāja, skaidro: “Dabiskie zālāji pilsētvidē nodrošina labjūtību, pilsētas mikroklimatu, kultūras vērtības, iespēju saplūkt vainadziņam ziedus; pļavas vairo apputeksnētājus, kas ietekmē vides kvalitāti.”
Viens no Gaujas Nacionālā parka teritorijā izveidotā bioreģiona principiem un mērķiem ir dabas daudzveidības aizsardzība un saglabāšana, kas ietver dabas vairošanu pilsētvidē [5]. Cēsu novada pašvaldība šobrīd uzsākusi veidot dabiskās pļavas, ļaujot augiem izziedēt, pļaujot zālājus tikai vienu reizi gadā un savācot sienu.
Lāsma Ozola, Cēsu novada pašvaldības Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore, uzsver: “Dabisko pļavu uzdevums pilsētā ir veidot saikni starp cilvēkiem un dabu, protams, tā ir arī sugu daudzveidība; Bioreģiona mērķis ir veidot šo saikni.”
Pilsētas pļavas Cēsīs dabas daudzveidības veicināšanai
Cēsu novada pašvaldība 2023. gadā izstrādāja saistošos noteikumus “Apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi Cēsu novada pašvaldības teritorijā”, ietverot ainaviskās pļavas, lai nostiprinātu uzsākto dabisko pļavu saglabāšanu, veidošanu un ienākšanu pilsētvidē [6]. Dabiskos zālājus pļaus tikai vienu reizi sezonā un zāle tiks savākta, veicinot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot dažādām sugām piemērotu dzīves vidi. Jau 2023. gadā Cēsīs tika izvēlētas 6 teritorijas, ainaviskās pļavas nopļaujot tikai vienu reizi un ļaujot augiem ziedēt.
Cēsu pilsētā atrodami vairāki ES nozīmes jeb bioloģiski vērtīgi zālāji, piemēram, pie Jēkaba ielas atrodamas sugām bagātas ganības un ganīta pļava, Pirtsupītes gravā izveidojies sauss zālājs kaļķainās augsnēs [7]. Cēsu novads kopumā ir bagātīgs ar bioloģiski vērtīgiem zālājiem – šeit pārstāvēti 10 no 13 ES nozīmes zālāju biotopu veidiem.
Pilsētas pļavu veidošana ietver sevī gan jau esošu un izveidojušos bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanu, gan arī citu zālāju, kas atrodami, piemēram, parkos, pagalmos, dabai draudzīgu apsaimniekošanu, ļaujot pārsniegt 20 cm garumu, augiem izziedēt un nopļaujot tikai reizi gadā, savācot sienu. Paredzēta arī dabisko pļavu sēšana un veidošana, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, palielinātu dabisko zālāju kopējo platību pilsētā.
Tuvākajos gados Cēsis plāno palielināt dabisko pļavu skaitu un kopplatību, arī atjaunot jau esošos dabiskos zālājus.
“Dabisko zālāju samazināšanās ir problēma, par ko runā visa pasaule, mēs sapratām, ka mūsu pilsētā ir teritorijas, kas šo problēmu varētu risināt, jo Cēsu teritorijā ir daudz bioloģiski vērtīgo zālāju; viens no nākotnes projektiem ir arī veiksmīgi atjaunot Vecpiebalgas apkaimē esošās pļavas,” ar Cēsu plāniem dalās Inta Ādamsone.
Dabisko pļavu ieviešanā pilsētvidē var iesaistīties ikviens iedzīvotājs, līdzdarbojoties gan pašvaldības plānotajā, gan arī savās piemājas teritorijās, veidojot dabiskos zālājus, ļaujot augiem ziedēt, atstājot savvaļas augu platības, pļaujot dabisko zālājus līdz 2 reizēm gadā un savācot sienu. Šāda prakse redzama arvien biežāk, piemēram, arī Rīgā tiek veidotas pilsētas pļavas, pašlaik jau izveidotas 38 pļavas [8].
Dabiskās pļavas ir nozīmīga, taču strauji izzūdoša dabas vērtība, tādēļ būtiski tās saglabāt un atjaunot, ieviešot dabas daudzveidības saliņas un teritorijas arī pilsētās, kā to lieliski jau uzsākušas arī Cēsis. Pļavas ir ieguvums kā dabas daudzveidībai, tā arī cilvēkiem, nodrošinot skaistas un ekosistēmu pakalpojumiem piepildītas zaļās zonas.
Arī Cēsu iedzīvotāji atbalsta pļavu esamību. Piemēram, Cēsu iedzīvotāja Laura pauž: “Pļavām ir pozitīva ietekme – katrs zaļums var iepriecināt cilvēku un pat uzlabot dienu, domāju, ka šādas pļavas visi vēlētos redzēt pilsētās.’’
Ilgtspējīgai planētas un cilvēku pastāvēšanai svarīga ir katra suga un dabas daudzveidības teritorija. Pļavas palīdz nodrošināt mājvietu neskaitāmām sugām un padara apkārtni skaistāku. Jo vairāk pilsētas pļavu, jo vairāk dabas daudzveidības, kas īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka dabisko zālāju ir pavisam maz un pasaulē saskaramies ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanās krīzi. Šo iemeslu vadītas, arī Cēsis un Gaujas Nacionālā parka teritorijā izveidotais bioreģions turpinās dabisko zālāju saglabāšanu un veidošanu.
Avoti:
[1] https://www.skaitamdabu.gov.lv/public/lat/jaunumi/230/;
[2] https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2022/06/IEVA_dzivo-zali_raksts_PLAVAS_LUzule.pdf;
[3] https://www.skaitamdabu.gov.lv/upload/File/DS_IG_plavas.jpg;
[4] https://bd.eionet.europa.eu/article17/habitatsreport;
[5] https://www.cesis.lv/lv/vide/bioregions/;
[7] Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”;
[8] https://grasslife.lv/darbi/plavu-atjaunosana/pilsetas-plavas/.
Autori: Zane Miķelsone, Patrīcija Rugāja, Monta Heidemane, Alise Zālīte
Jauno vides reportieru misija ‘’Bioreģions’’ 2023. gada 1. un 2. decembrī pulcēja 30 jauniešus no visas Latvijas, lai pētītu un izzinātu vides problēmas, kā arī popularizētu risinājumus un apgūtu mūsdienu mediju rīkus sabiedrības informēšanai par Gaujas Nacionālā parka Bioreģionu.
Misijas laikā jauniešiem bija iespēja izpētīt dažādas vides aizsardzības tēmas un veidot rakstus, foto un video reportāžas.