Nav dūmu bez uguns – elektroniskās cigaretes ietekmē vidi un veselību

Nacionālais konkurss: 1. vieta

Starptautiskais konkurss: 1. vieta

Kategorija: raksts

Vecuma grupa: 15–18 gadi

Jauniešiem elektroniskās cigaretes šobrīd ir ļoti populāras un kļuvušas par stila priekšmetu. Tās tirgo ar dažādiem šķidrumiem, kas dūmiem piešķir atšķirīgas garšas, arī smarža ir patīkama, tāpēc vecāki bieži pat neiedomājas, ka viņu bērni smēķē. Paši jaunieši uzskata, ka nikotīna daudzums elektroniskajās cigaretēs ir niecīgs, nerada atkarību un nepiesārņo vidi. Reti kurš aizdomājas par izlietoto cigarešu radītiem atkritumiem. Vai tiešām dūmi bez uguns?  Vai e-cigaretes ir tikai nevainīga izklaide?

Foto: Roze Aleksa Bogdane

  Elektroniskās cigaretes ir ļoti daudzveidīgas un darbojas pēc dažādiem principiem – pastāv uzpildāmās tabakas karsēšanas ierīces, bet īpaši populāras ir vienreizlietojamās tvaikojamās ierīces – t.s. SALTiņi, atvasināti no ražotāja zīmola nosaukuma.Informācija uz iepakojuma vēsta, ka izstrādājums satur līdz 450 ieelpām, ko ražotāji pielīdzina vienai cigarešu paciņai ar 20 cigaretēm. Iepakojums arī informē, ka tukšais kārtridžs nedrīkst nonākt sadzīves atkritumos, bet jānodod tam paredzētajos savākšanas konteineros.

Vārti uz smēķēšanas uzsākšanu

Lai arī Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanā ir aizliegts e-cigaretes pārdot personām, kas jaunākas par 18 gadiem[1], tās ir salīdzinoši viegli iegūt, jo var nopirkt internetā vai no pilngadīgiem draugiem. Autores aptaujā par elektronisko cigarešu lietošanas paradumiem Latvijas jauniešiem piedalījās 130 respondenti, vecumā zem 18 gadiem – 78, bet no tiem jau 26 lieto vai ir lietojuši e-cigaretes. Dati liecina par lielo izplatību pusaudžu vidū- zem atļautā lietošanas vecuma pusaudži smēķē, ir izmēģinājuši vai lieto kompānijā ar draugiem. Tukšos kārtridžus paredzētajās savākšanas vietās izmet tikai 9 aptaujātie jaunieši, tas liecina par nezināšanu vai neatbildību pret vidi.[2]

Dati par e-cigarešu lietošanu respondentiem līdz 18 gadu vecumam [2]

 Arī Slimību profilakses un kontroles centrapētījums parāda, ka kopumā 2019. gadā 51,3% 13-15 gadus vecu skolēnu ir mēģinājuši lietot elektroniskās cigaretes. Kopš 2011. gada ir nozīmīgi pieaudzis lietot mēģinājušo īpatsvars, īpaši zēniem un 15 gadīgajiem pusaudžiem no 24 % 2011. gadā līdz 61,6% 2019. gadā.[3]  

  Ja salīdzina ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pieredzi – saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centru datiem (CDC), ASV elektronisko cigarešu lietošana vidusskolēnu vidū no 2017. līdz 2018. gadam palielinājās par 48 %, to pasludināja pat par “epidēmiju”, bet šobrīd vairākos štatos aromatizētās elektroniskās cigaretes ir aizliegtas vispār.[4]

  Veselības, Vides un Jauno risku zinātniskā komitejas SCHEER 2021.g. 16. aprīlī publiskotais viedoklis par elektroniskajām cigaretēm vēsta, ka elektroniskās cigaretes ir kā vārti uz smēķēšanu un tās uzsākšanu, it īpaši jauniešiem. Ir pārliecinoši pierādījumi, ka nikotīns e-šķidrumos ir saistīts ar atkarības attīstību, bet izmantotās garšas būtiski ietekmē elektronisko cigarešu lietošanas pievilcību.[5]

Vai nekaitīgākas par parastajām cigaretēm?

Autores aptaujā 48 % respondentu atzīst, ka nav informēti par elektronisko cigarešu ietekmi uz vidi. Individuālās atbildes liecina, ka elektroniskās cigaretes aptaujātie uzskata par nekaitīgākām nekā tradicionālās nikotīna cigaretes.[2]

    Vides zinātniece, ķīmiķe, inženierzinātņu doktore Jana Simanovska saka: ”Cigarešu izsmēķu gali sastāv no celulozes acetāta, kas vidē noārdās no 1 līdz 10 gadiem. Tie satur dažādas toksiskas vielas, ir toksiski dzīvajiem organismiem, kas nonāk ar tiem saskarē. Šķiet, ka SALTiņi ir alternatīva? Nebūt ne. Tos tāpat izmet vidē, bet tagad tur ir arī toksiska baterija, videi kaitīgi metāli un plastmasa, kas nenoārdīsies ne tikai mūsu dzīves laikā, bet piesārņos vidi vēl daudz ilgāk.”[6]

  Jana Simanovska vērš uzmanību, ka CDC pētījums brīdina par elektronisko cigarešu bīstamību, it īpaši tīņiem, jo tās ļauj neierobežotos daudzumos uzņemt nikotīnu. Turklāt, lai padarītu dūmus  patīkamākus, tie satur veselu smaržvielu buķeti, par kura bīstamību mums ir maz zināms. [6] ”E-cigaretes satur tūkstošiem nezināmu ķīmisku vielu. Cilvēkiem vienkārši jāzina, ka viņi ieelpo ļoti sarežģītu ķīmisko vielu maisījumu, kas ir elektronisko cigarešu dūmos. Par daudziem šiem savienojumiem mums nav ne jausmas, kas tie patiesībā ir,” teikts pētījumā. “Ir problēma, ka veipošana tiek reklamēta kā veselīgāka par smēķēšanu. Bet mums šobrīd nav pamata to apgalvot.” [7]

 Foto: Roze Aleksa Bogdane

Analizējot e-cigarešu ietekmi uz vides piesārņojumu, Vides izglītības fonda vadītājs, vides eksperts un kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme vēsta, ka smēķēšanas atkritumi ir ļoti aktuāla problēma, jo kopumā veido vienu no lielākajām jūras piesārņojošo atkritumu frakcijām globālā līmenī.  Šobrīd līdzās izsmēķiem, ar strauji augošu tendenci gan Latvijā, gan globāli nāk klāt dažādi jauni smēķēšanas atkritumi no e-cigaretēm. Vides piesārņojumā nonāk bīstamie atkritumi, kas ir vienreizlietojamo e-cigarešu sastāvā – barošanas elements jeb baterija un šķidruma atliekvielas.[8]

  E-cigaretes rada toksisku atkritumu plūsmu, bet tas nav nenozīmīgs atkritumu daudzums. Mēs runājam par miljardiem elektronisko cigarešu atkritumu katru gadu un tā ir globāla problēma, atzīst arī Kalifornijas Sanfrancisko universitātes (UCSF) zinātnieki.[9]

  Latvijas elektronisko cigarešu ražotāju Pro Vape SIA pārstāvis Jānis Žagars uzsver: “Mēs esam labais piemērs, salīdzinot ar citu dabai nevēlamu preču un iepakojumu ražotājiem, jo nodrošinām iespēju izlietotos produktus bez maksas nodot tirdzniecības vietās,  šādi savācot ap 30% izlietotās produkcijas.” Uzņēmums arī informē, ka tālāk to par saviem līdzekļiem pārstrādā dabai draudzīgā veidā, bet piebilst, ka vienmēr tā tomēr būs arī lietotāja atbildība- raudzīties, kur paliek izlietotie plastmasas maisiņi, riepas vai elektroniskās cigaretes.[10]

  Savukārt, vides aktīvists Jānis Ulme uzskata, ka ierīces sastāvā ir vairāki desmiti dažādu detaļu, kas, ņemot vērā mazo atpakaļ savākšanas procentu un tehniski sarežģīto izjaukšanu, praksē faktiski netiek pārstrādāti. Arī pasaulē vēl nav fundamentāli labās prakses piemēri, vai pat ilgstoši pilnvērtīgas zinātnes par ietekmi.[8]

  Vienreizējās cigaretes 450 dūmi dabai izmaksā daudz resursu, rada nepārstrādājamus, bīstamus atkritumus, veicina vienreizējo patēriņu.

   Jāņa Ulmes ieteikums par nepieciešamo rīcību ir pamatoti kategorisks: ”Nu, manuprāt, saskaņā ar ES Plastmasas stratēģijas kontekstu[11], vienreizlietojamām šādām ierīcēm vispār nevajadzētu būt tirgū izplatītām un ražotām. Tas gan šķiet par daudz sapņots,” piebilst J.Ulme. “Savukārt, ja tās tiek ražotas un izplatītas, būtu jānosaka stingrāki ekodizaina principi, lai būtu viegli pēc izmantošanas izjaukt un pārstrādāt daudzās frakcijas, kā arī, lai šo atsevišķo detaļu būtu mazāk un prasības atgriešanai- bezmaz individuālais depozīts, kad jaunu nevar nopirkt, ja nenodod iepriekšējo. Manuprāt, pirmā atbilde būtu konkrētākās likumdošanas rīcībās, lai regulētu šo jomu.”[8]

  Pasaules Veselības organizācijas Vispārējā konvencija par tabakas uzraudzību nosaka kontroli un pasākumu kopumu, lai samazinātu cigarešu un tabakas patēriņu, piemēram, tabakas lietošanas un profilakses politikas monitoringu, izglītošanu par tabakas lietošanas kaitīgumu u.c. [12],[13] Tas ir visai sabiedrībai pasaulē nozīmīgs līgums, kas attiecas arī uz elektroniskajām cigaretēm, jo smēķēšanas izplatība ir globāla problēma ar nopietnām sekām ne tikai veselībai, bet arī apkārtējai videi.

Atsauces:  

1. Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums (likumi.lv)

2. Autores aptauja Google lietotnē 130 respondenti, Aptauja – Google veidlapas, 02.2022

3.https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi/starptautiskais-jauniesu-smekesanas-petijums-2018.2019.-macibu-gada-aptauja-latvija_0.pdf/starptautiskais-jauniesu-smekesanas-petijums-2018.2019.-macibu-gada-aptauja-latvija_0.pdf

4. Home | Center for Tobacco Control Research and Education (ucsf.edu)

5.   https://ec.europa.eu/health/system/files/2021-04/scheer_o_017_0.pdf

6. Jana Simanovska, dr.sc.ing., Ekodizaina kompetences centrs, personīga intervija e-pasta sarakstē, 02.02-18.02.2022.

7. Johns Hopkins researchers find thousands of unknown chemicals in electronic cigarettes | Hub (jhu.edu)

8. Jānis Ulme, Vides izglītības fonda un kampaņas “Mana jūra” vadītājs, personīga intervija e-pasta sarakstē, 02.02-18.02.2022.

9. How E-Cigarette Use is Exposing Youth — and the Environment — to Toxic Chemicals | UCSF Science of Caring

10.  Pro Vape SIA viedoklis- Jānis Žagars, Head of marketing Pro Vape / SALT switch, personīga e-pasta sarakste  01.05-05.05.2022. 

11. EUR-Lex – 52018DC0028 – EN – EUR-Lex (europa.eu)

12. PVO vispārējā konvencija par tabakas uzraudzību (likumi.lv)

13. World Health Organization. (‎2019)‎. WHO report on the global tobacco epidemic, 2019: offer help to quit tobacco use. World Health Organization. Pieejams: https://apps.who.int/iris/handle/10665/326043?locale-attribute=pt&

Autore: Roze Aleksa Bogdane (16 gadi), Jaunie vides reportieri

To top