Mirdzoši putekļi – Jaunie vides reportieri

Nacionālais konkurss: 1. vieta

Starptautiskais konkurss: 1. vieta

Kategorija: raksts

Vecuma grupa: 11–14 gadi

Prieka moments

Ilgus gadus uguņošana ir viena no galvenajām svētku asociācijām. Valstis un pilsētas tos izmanto, lai piesaistītu cilvēkus ielas pasākumiem, cilvēki rīko uguņošanas pasākumus kāzās, dzimšanas dienās un citās personiskajos svētkos. Bet vai kāds ir domājis par uguņošanas ietekmi uz vidi? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret uguņošanu?

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā tika aktualizēta uguņošanas nepieciešamības tēma. Sabiedrībā aizdomājās par salūtu vērtību, ieguvumu no īslaicīga prieka momenta, ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi, ka arī par iespējamo atteikšanos no uguņošanas valsts vai pašvaldību līmeņos. 2019. gadā vietnē manabalss.lv tika publicēta iniciatīva “Par svētkiem bez salūta”. [15] Tās autore ir Maija Priedīte. Iespējams, šī parakstu vākšana uzsāks jaunu tradīciju Latvijas svētku svinēšanas tradīcijās.

Iniciatīvas rašanās stāsts un virzība

“Galvenais iemesls vai, var teikt, cēlonis šīs iniciatīvas aizsākumam bija domas par to, ka tieši svētku laikā mēs tik daudz tērējām izklaidei, dažreiz aizmirstot, ka šī nauda varētu kalpot citiem mērķiem, piemērām, palīdzēt kādam bērnam portālā ziedot.lv.” — sacīja Maija Priedīte.

2019.gada nogalē viņa aicināja atbalstīt ideju pilnībā aizliegt pilsētu pašvaldībām tērēt līdzekļus uguņošanai un saprātīgāk izlietot nodokļu maksātāju naudu. 2021.gada februāra beigās šo iniciatīvu ir atbalstījuši jau vairāk nekā 12000 Latvijas iedzīvotāju un ir uzsākta sabiedrības viedokļa izskatīšanā Saeimā.

Atbildot uz jautājumu par sevis ieguldīšanu šīs idejas virzībā Maija atzīst:
“Es personiski neko daudz nedarīju. Ieliku informāciju savā personīgajā sociālā tīkla Facebook profilā, taču caur turienitas nekādu publicitāti, protams, neguva. 2019. gada beigās, kad manabalss.lv iniciatīvu publicēja, viss notika pats no sevis:

Pirmkārt, 31. decembra rītā par to rakstīja nacionālā ziņu aģentūra leta.lv,
līdz ar ko interese no dažādiem medijiem bija diezgan liela.
LTV1 to parādīja vecgada vakara ziņās un burtiski dažu stundu laikā bija savāktas 6 000 balsis.
2020. gads pagāja samērā klusu, taču tuvojoties gada nogalei LTV7 raidījums Vides Fakti šo jautājumu pētīja padziļināti. [12] Raidījuma dienas rītā trūka aptuveni 600 balsu, pēc raidījuma — vairs tikai ≈500. Tomēr strauji tuvojās gada beigas un izskatījās, ka trūkstošo balsu tā arī nebūs. Taču dienā, kad Āgenskalnā uzsprāga vairāku dzīvokļu dzīvojamā māja, nepieciešamais parakstu daudzums tika savākts un iniciatīva nonāca uz mūsu lēmējvaras rakstāmgaldiem.”

Dotajā brīdi Saeimā notiek Latvijas pilsoņu kolektīvo iesnieguma “Par svētkiem bez salūta” izskatīšana, uzklausot visas iesaistītas puses. [18]

Mirdzuma melna puse

Pat neņemot vērā salūtu organizēšanas finansiālos un drošības apsvērumus, ir skaidrs, ka papildus mirdzošajam skaistumam uguņošana nevar negatīvi neietekmēt gaisu, ūdeni, augsni un cilvēku, jo apkārtējā vidē salūta laikā nonāk smagie metāli, citi toksiskie ķīmiskie savienojumi un putekļu daļiņas (Attēls 1). [4] [5] [6] [7]

Attēls 1. Vides piesārņojums, kas rodas salūtu izmantošanas rezultātā. [6]

Putekļu daļiņas kaitē elpošanas un sirds un asinsvadu sistēmu darbību. Brīvdienās šo vielu koncentrācija lielajās pilsētās vairāk nekā desmit reizes pārsniedz normu! [8]

Ir arī citi iemesli, kas runā par labu atteikumam laist pirotehniku svētkos, piemēram:

dzīvnieki, ieskaitot mājdzīvniekus, šajā laikā nezina, kurp doties, un uz ielas pēc svētkiem; [8] [10] [11]
pirotehnikas sprādzieni atmosfērā rada oglekļa dioksīda emisijas, piemēram, ASV Neatkarības dienā oglekļa dioksīda emisiju daudzumu var pielīdzināt daudzumam meža ugunsgrēku laikā uz 1093 hektāriem zemes! Uz 0,4 hektāriem ir aptuveni 18 tonnas gāzes; [11]
drošība — neskatoties uz pirotehnikas popularitāti, šie produkti var izraisīt dažādus ievainojumus. [8] [10]

Pretviedoklis un sabiedrības gatavība mainīties

2019.gada februārī aptaujātajiem Rīgas iedzīvotājiem lūdza paust attieksmi pret uguņošanas nepieciešamību valsts un pilsētas svētkos Rīgā. Aptaujas dati liecina, ka vairākums (72%) respondentu svētku salūtu organizēšanu Rīgā atbalstīja. Kritisku attieksmi pret salūtu organizēšanu pauda 24% pētījuma dalībnieku (t.sk. atbildi “pilnīgi neatbalstu”
atzīmēja 9%). [16]

Savukārt pirotehnikas nozares pārstāvji atzīmē, kā gan vides ietekmes ziņā, gan finansiālo apsvērumu dēļ ir agri atteikties no uguņošanas. [15] Iniciatīvas “Par svētkiem bez salūta” izskatīšanas laikā tika ziņots, ka piemērām Rīgas iedzīvotajam svētku uguņošana izmaksā 0,15 eiro gadā, slimnīcās stacionēto traumatisma gadījumu pēdējo 2‑3 gadu laikā nav, vides piesārņojums nav salīdzināms pat ar minerālmēslu piesārņojumu ziedu audzēšanas laikā u.c.[18]

Mani klasesbiedri kā bērni nepiedalījās iniciatīvas “Par svētkiem bez salūta” parakstu vākšanā. Tāpēc tika nolemts veikt aptauju ar mērķi noskaidrot viņu attieksmi pret uguņošanas nepieciešamību. Aptaujā piedalījās 17 respondenti un vairākums no viņiem (70.6%) atbalsta uguņošanu kā tādu (Attēls 2). Tas nozīmē, ka manu klasesbiedru un pieaugošo Rīgas iedzīvotāju viedokļi gandrīz sakrīt. [17]

Attēls 2. Aptaujāto viedoklis par uguņošanas rīkošanu. [17]

Manas klases aptaujas ietvaros ir arī konstatēts, ka 58,8% no respondentu skaita pat nav aizdomājušies par salūtu ietekmi uz vidi. Tomēr jāatzīmē, kā veiktas aptaujas ietvaros 64,7% atbildēto ir gatavi un 23,5% iespējams gatavi atteikties no salūtiem, uzzinot par to kaitīgumu.[17] Tas nozīmē, ka, stāstot par salūta iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi saviem klasesbiedriem, viņi savukārt to var stāstīt savās ģimenēs. Tas varētu pārliecināt cilvēkus atteikties, piemēram, no privātām svētku uguņošanām, un tādējādi samazinātos salūtu negatīvo ietekmi kopumā.

Vai iespējamas alternatīvas?

Neskatoties uz to, ka mūsdienās tiek aktīvi attīstīta arī videi draudzīga pirotehnika [9], ir racionāli domāt par atteikšanos no šādas salīdzinoši dārgas un īslaicīgas izklaides vispār — par labu lāzera izrādēm un šoviem.

Šādus multimediālus šovus var mainīt, papildināt, izvietot vairākās vietās, lai vairāk cilvēku varētu tos redzēt. Lāzera izrādes var pavadīt mūzika, tie var būt rīkoti uz ūdens vai debesīs, uz ēkām vai strūklakām! Turklāt vēlāk būs iespējams izmantot elektrību, kas iegūta no alternatīviem avotiem (≈50% no Latvijas saražotās enerģijas arī ir no HES [19]). Rīgā, piemēram, festivāls “Staro Rīga” ir ļoti populārs, un arī Latvijas pilsētas Ziemassvētkos skaisti rotājās ar gaismas instalācijām (Attēls 3). [13] [14] Tomēr kultūras nozares speciālisti viennozīmīgi apliecina, ka šādi šovi pagaidām ir dārgi un nesalīdzināmi izmaksu ziņā ar salūtiem.

Attēls 3 Liepājas “Ziemassvētku gaisa balons”. [13]

Mēs labi zinām Raiņa slavenos vārdus: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”. Mainās laiki, tehnoloģijas, cilvēku attieksme. Bet ir vērtības, kas nemainās. Viena no tām — mūsu dabas sakoptība un veselība. Ņemot vērā pētīto var secināt, ka tagad varētu būt brīdis, kad katrs no mums, arī skolēns, var apdomāt vai mirdzošs skaistums ir nepieciešams mūsu svētkos.

Avoti

DARJA SKRIPKINA (10)

1. vieta JVR nacionālā konkursā 2021

1. vieta JVR starptautiskā konkursā 2021