9,4% no visas okeānu plastmasas… – Jaunie vides reportieri

Nacionālais konkurss: 3. vieta

Kategorija: raksts

Vecuma grupa: 11–14 gadi

Līdz ar pandēmiju ir pieaudzis arī plastmasas līdzņemšanas trauku patēriņš. Sākums bija pavisam vienkāršs – cilvēki vairs nedrīkstēja ēst uz vietas, tāpēc visi interesenti bija spiesti ēdienu pasūtīt līdzņemšanai. Tas ir aktuāli ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā. Vislabāk šobrīd būtu skatīties uz labās prakses piemēriem un atsākt pasūtīto ēdienu izbaudīt uz vietas.

Daudzi ēdinātāji sāka pielāgoties situācijai ar plastmasas samazināšanu un atraduši labas alternatīvas. Ja agrāk ņēma līdzi vai pasūtīja maza daļa cilvēku, liela daļa baudīja maltīti uz vietas, tad pandēmijas laikā visi bija spiesti pasūtīt šo ēdienu, līdz ar to saņemot plastmasas traukus, kuros ēdiens bija iepakots. Autores veiktā aptaujā no 242 cilvēkiem 94% apgalvoja, ka biežāk vai retāk, bet tomēr izvēlējās baudīt maltīti uz vietas nevis ņemt līdzi pirms pandēmijas. Pandēmijas sākumā nebija izprotama vīrusa reakcija uz virsmām, kas veicināja pārtikas līdzņemšanas trauku pieaugumu. Kellija Goldena izdevumam “Inside Packakging” sacīja:” Vienreizējas lietošanas līdzņemšanas iepakojuma priekšrocības runā par to, ko patērētāji vēlas – ērtības, pārnesamību, drošību un aizsardzību. Mēs pat varam redzēt, ka restorāni pilnībā pāriet uz vienreizlietojamu iepakojumu gan līdzņemšanai, gan pusdienošanai, jo tas dod patērētājiem sirdsmieru attiecībā uz higiēnu.” [1]

Šie trauki ir dažādi. Daļa ir putupolisterola trauki, daļa ir parasti plastmasas trauki. Pēc 2021. gada 5. jūlijā pieņemtā likuma par Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanu, visi putupolisterola trauki tika aizliegti. Jāpiebilst, ka tie ir vienreizējai lietošanai paredzēti. Tie trauki, kas saražoti līdz šī likuma pieņemšanai, netiek mesti ārā un tos ir atļauja izlietot.

Kā skaidroja Latvijas zaļā punkta pārstāve Jelena Zemņicka: ”Ražotājiem ir jāspēj ar dokumentiem pierādīt, ka trauki ir saražoti pirms aizlieguma.” Šis materiāls ir ļoti problemātisks, jo vismaz Latvijā netiek pārstrādāts.”

Ir arī izņēmumi, tie ir trauki no kategorijas, kuriem nav atrasta dabai draudzīga alternatīva, respektīvi krūzītes. Daļa tiek ražotas no kartona, bet to iekšpuse ir klāta ar polimēru. Eiropas Savienības dalībvalstis ir aicinātas samazināt šādu krūzīšu patēriņu. Ir uzņēmumi, kas ļauj klientiem izmantot pašiem savas krūzītes.

”Tādus plastmasas saturošos vienreizējos traukus kā krūzes un glāzes ir jāmarķē ar īpašu zīmi (kā bruņurupucis), tādējādi brīdinot klientu, ka glāze satur plastmasu,” minēja Jelena Zemņicka

Ir trauki, kas nav vienreizlietojamie, taču ir no plastmasas. Piemēram, kastītes, kurās tiek iepakoti salāti vai saldie ēdieni. Tie ir šķirojami. Pēc iepriekš minētā likuma, šie trauki ir kategorijā “Iepakojums” .

Jelena Zemņicka skaidroja: ”Par iepakojumu katrs uzņēmums maksā Dabas Resursu nodokli vai slēdz līgumu ar Ražotāju atbildības sistēmu (RAS), tādu kā Latvijas Zaļais punkts vai Zaļā josta. Tas nozīmē to, ka par uzņēmuma naudu RAS organizē noteikta daudzuma iepakojuma savākšanu un nogādi uz pārstrādi. Vienkāršiem vārdiem sakot RAS nopērk šķirotos iepakojumus no atkritumu operatoriem un nosūta uz pārstrādi. To visu kontrolē Valsts Vides dienests.”

Aptaujā no 242 cilvēkiem, 66,7% norādīja, ka visus traukus ievieto pie sadzīves atkritumiem, taču daļa ir pārstrādājama, tas būtu jāizmanto.

Ir ēdinātāji, kuri pandēmijā neļāvās “plastmasas trakumam” un, saprātīgi domājot, rada variantus ēdiena iepakošanai līdzņemšanai. Labs piemērs ir ne pārāk veselīgais, bet nu jau videi draudzīgākais Mc’Donald, arī picērijas un sushi bāri, kebabnīcas, kuriem pat īsti nav vajadzības pēc plastmasas, Vairāk Saules, Brunch Garden u.c. Tas ir pierādījums, ka daudz kam tomēr var atrast papīra alternatīvu.

Kellija Goldena izdevumam “Inside Packakging” sacīja: “Papīra iepakojumam ir pozitīva ietekme uz vidi, vienlaikus piedāvājot sanitāru, ilgtspējīgu risinājumu. Šķiedra tiek iegūta no atjaunojamiem, ilgtspējīgiem resursiem un to var pārstrādāt daudzās pilsētās. Papīra iepakojums ir ideāls risinājums gan patērētāju, gan uzņēmumu vajadzībām pēc iepakojuma līdzņemšanai.”[1]

Bija liela daļa (81% no 242 cilvēkiem), kas pandēmijas laikā nebija saskārušies ar citām, dabai draudzīgām alternatīvām. Viena no vispopulārākajām opcijām, par kuru cilvēki ir aizdomājušies ir ņemt pašiem savus traukus, kur pakalpojuma sniedzēji varētu ievietot līdzņemamo ēdienu. No 242 aptaujātajiem cilvēkiem 72% apgalvoja, ka izmantotu šo iespēju, 57% piekrita, ka tas būtu ērti.

Viena no lielākajām globālajām problēmam jau ilgi ir okeānu piesārņojums. Visiem zināms, ka ļoti liela daļa plastmasas šobrīd peld okeānos, precīzāk, 80% no visiem atkritumiem, kas ir atrasti okeānos, ir plastmasa. Lai arī procentuāli tas neliekas daudz, bet 9,4% no visas summas sastāda tieši ēdiena iepakojumi līdzņemšanai. [2] Ja šobrīd okeānos (nemaz nerunājot par pārējām ūdenstilpnēm: jūras, ezeri) ir 150 miljoni tonnas [3] plastmasas, tad 9,4 procenti no tā ir apmēram 14 miljoni tonnas. Aptaujā no 242 cilvēkiem, 56% norādīja, ka viņus uztrauc šī brīža situācija: cik vides resursu šo trauku ražošana paņem, gan tas, cik ļoti tie piesārņo vidi, taču gribētos, lai šis skaitlis būtu lielāks.

Desmit populārākie plastmasas atkritumu veidi, kas atrasti okeānā. Avots: Morales-Caselles et al., 2021 [2]

Šobrīd vēl nav precīzu datu, cik ļoti ir pieaudzis plastmasas vienreizējo trauku patēriņš Covid-19 dēļ. No 242 aptaujātajiem cilvēkiem, 78% apgalvoja, ka ikdienā pasūta ēdienu līdzņemšanai. Puse no aptaujātajiem varēja droši apgalvot, ka viņu plastmasas trauku lietojums pandēmijas laikā ir pieaudzis. Tad var spriest, ka par apmēram pusi varētu būt pieaudzis plastmasas lietojums līdzņemšanas trauku ražošanai. Ja 2018. gadā tika saražots 14,5 milijoni tonnas plastmasas[4], lai ražotu plastmasas konteinerus pārtikas līdzņemšanai un iepakojumus, tad tagad tas skaitlis varētu būt ap 21 tonnu. Šis skaitlis protams ir aptuvens un tajā ir iekļauts arī tas plastmasas daudzums, ko izmantoja, lai iesaiņotu vai aizsargātu preces, tostarp pārtiku, dzērienus, medikamentus un kosmētikas produktus, jo šis viss dažādās statistikās tiek likts vienā kategorijā.

Ikdienā izvairīties no plastmasas pilnībā ir grūti, taču liels solis tīrākai videi ir šķirošana. Arī iepriekš rakstā teikts, ir trauki, kurus drīkst šķirot, taču kā zināt, ka trauks ir ievietojams pie šķirotajiem atkritumiem. Visiem plastmasas izstrādājumiem ir trijstūra simbols, kurā iekšā ierakstīts cipars no 1-7. Ja trijstūrī ir cipars no 1-5, tad šos izstrādājumus, protams, tīrus, drīkst ievietot pie šķirotajiem atkritumiem, ja 6 vai 7, tad diemžēl pie sadzīves. Redzot, ka tomēr ir lietas, ko varam darīt jau tagad, kā šķirošana, apdomīgs patēriņš un iespējama izvairīšanās, es aicinātu jau tagad palīdzēt okeāniem un videi kopumā, jo to varam darīt katrs pats sākot ar sevi!

Plastmasas šķrošanas simboli (Avots: Zaļā Josta)[5]

Atsauces:

Autore: Līva Irkle (14 gadi), Jaunie vides reportieri