Marta beigās Rīgas pilsētas mežā sadega atkritumu konteiners,  ko Rīgas Rīnūžu vidusskolas Ekopadomes aktīvisti tur novietoja, cerēdami samazināt meža piesārņojumu ar atkritumiem. Pirmās izjūtas – bēdas un vilšanās… Kā ir teicis Henrijs Fīldings: “Izdarot labus darbus, mēs ne vienmēr iegūstam draugu, bet mēs noteikti iegūstam dažus ienaidniekus.” Vai tas būtu iemesls mest plinti krūmos? Atkāpties no ilgi lolotas idejas sakopt vietējo mežu –  mūsu iemīļoto atpūtas vietu?

Rīnūžu vidusskolai ir unikāla privilēģija īpaši starp lielpilsētu skolām – atrasties meža tiešā tuvumā. Skolēni mīl savu mežu, labprāt tajā pavada nodarbības un atpūšas brīvajā laikā, un reizēm  piesārņo to… Mazie talcinieki īpaši rūpīgi vāc atkritumus mežā – līdz izsmēķiem.

Ļoti apbēdina tas, ka pēc atkritumu savākšanas pavasara talkas, mežs ātri vien piepildās ar objektiem, kuriem  tajā nevajadzētu atrasties – atkritumiem.

Ar ko viss sākas?

Apzinādamies, ka Ekoskolas galvenais uzdevumus ir izglītot sabiedrību par vides saglabāšanas un salabošanas nepieciešamību, 11. klases skolēni vēl šoruden apkopoja informāciju par meža atkritumu bīstamību meža iemītniekiem, sagatavoja instalācijas, apkopoja baisus stāstus Meža trillerī un prezentēja to  skolā, Rīcības dienās. Finansiālais atbalsts instalāciju izveidei tika iegūts, pateicoties dalībai “Young Climathon” hakatonā pagājušajā gadā.  Tika mēģināts pārliecināt interesentus, ka viss, ko izmetam atkritumiem neparedzētajā vietā, galu galā atgriežas pie mums pa barības ķēdi. “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”- gribas pilnīgi piekrist Zaļās jostas sauklim.

Problēmas aktualitāte 

Atkritumu izmešana Latvijas mežos ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas apdraud ne tikai mežu ekosistēmas, bet arī sabiedrības veselību. Mežs ir viens no tās galvenajiem dabas resursiem,  kas palīdz uzturēt bioloģisko daudzveidību, samazināt piesārņojumu un globālās sasilšanas sekas. 2019. gadā Latvijas mežos tika savākti ap 2000 kubikmetru atkritumu, un šim nolūkam iztērēti gandrīz 130 000 eiro [1].  Atkritumu un iztērēto līdzekļu apjoms ik gadu palielinās. Runa nav tikai par pikniku pārpalikumiem, iepakojuma atkritumiem, kabatlakatiņiem vai maskām, bet arī riepām, dārza atkritumiem, lielgabarīta atkritumiem un būvgružiem. Nav nekā tāda, kas mūsdienās nenonāktu mežā un ap to! Piesārņojums ir viens no meža iznīcināšanas veidiem [2;7].

Meža atkritumu kaitīgums

Liela daļa meža atkritumu ir plastmasas atkritumi. Plastmasa bieži vien satur daudz ķīmisko piedevu, piemēram, antioksidantus, UV- filtrus, stabilizatorus, cietinātājus un citas iespējami toksiskas ķīmiskās vielas, kas var kaitēt kā dzīvniekiem, tā cilvēkiem, ja tās nokļūst viņu uzturā. Plastmasas atkritumiem sadaloties un pārvēršoties mikroplastmasā,  rodas augsnes piesārņojums. Mikroplastmasas daļas tika atrastas pārtikas produktos  un pat cilvēka izkārnījumos [3].

Mežā izmestie atkritumi vides faktoru ietekmē sāk pūt un sadalīties. Tas nenotiek ātri, bet viens no sadalīšanās produktiem,  metāns, ir klimata pārmaiņas veicinoša gāze, kas atstāj uz klimata pārmaiņām vairāk nekā 20 reižu spēcīgāku ietekmi nekā ogļskābā gāze [4].

Atkritumu sastāvā var būt priekšmeti, kas satur smagos metālus, kuriem sadaloties, tiek piesārņota augsne. Tas nomāc mikroorganismu darbību un samazina augu spēju uzņemt barības vielas. Caur augsni piesārņojums nonāk gruntsūdeņos, ūdens tilpnēs un dzeramajā ūdenī.

Ķīmiskie savienojumi palielinātās koncentrācijās, caur ūdeni vai pārtiku nonākot cilvēku vai dzīvnieku organismā, var veicināt dažādas saslimšanas [5].

Mežā atstātie sadzīves atkritumi  reāli slepkavo meža iemītniekus. Atkritumi novērš zaļās segas veidošanos, kas izraisa augsnes eroziju. Saplīstot stikla pudelei, tās asās šķautnes var savainot gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Ja stikla lauskā koncentrējas saules stari, var aizdegties sausā zāle. Plastmasas maisiņi dabā sadalās simtus gadus. Cik dzīvnieku tie var nogalināt šajā laikā? Barība, ko dzīvnieks atrod mežā atstātos iepakojumos, var saturēt daudz baktēriju. Tā nodarīs nāvējošu kaitējumu dzīvniekam, kuram nav izpratnes, ka ne viss ir noderīgs, pat ja tas ir garšīgs.

Īpaša atkritumu kategorija – mežmalā atstātie mājsaimniecību organiskie atkritumi, piemēram ogu izspiedumi, dārza atkritumi – sapuvuši āboli. Liekas, kas tur? Viss ir dabisks, sapūs – būs mēslojums. Bet viss nav tik vienkārši.  Banāna miza dabā sadalās tikai 3 gadu laikā! Organiskie atkritumi mežā masveidā noved pie slāpekļa uzkrāšanās augsnē un gruntsūdeņos, mikroorganismu nespēju pārstrādāt biomasu, sēnīšu slimību un augu invāzijas sugu izplatīšanos [6;7]

Cigarešu izsmēķi nav tikai izsmēķi! Tie ir toksiski bīstamie atkritumi. Ik gadu tiek izsmēķēti 5,6 triljoni cigarešu, aptuveni 4,5 triljoni nonāk dabā kā izsmēķi.  Tie satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu, tai skaitā kadmiju, dzīvsudrabu, svinu. Viens izsmēķis var piesārņot 200 litrus gruntsūdeņu [6].

Skolēnu iniciatīva

Lai risinātu meža atkritumu problēmu, Ekopadome uzņēmās iniciatīvu – uzstādīt atkritumu konteineru mežā. Sākumā bija doma piedāvāt arī atkritumu šķirošanas iespēju meža apmeklētājiem. Kā apgalvo SIA Eco Baltia vide speciāliste Raina Anna Ločmele, tas būtu bezprecedenta gadījums, jo vēl nav bijis dzirdēts par šķirotu atkritumu konteineru uzstādīšanu mežā. Tomēr iesākumam tika pieņemts lēmums uzstādīt mežā pie skolas sētas taciņas vienu no trim SIA Eco Baltia vide dāvātajiem sadzīves atkritumu konteineriem. Tas notika decembrī par spīti pieaugušo viedoklim, ka konteineru drīz vien nozags… Drošībai konteiners tika piestiprināts ar metāla ķēdi un atslēgu pie sētas.

Skolas Instagram kontā ievietojām uzrunu Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem par uzsākto  akciju. Kā mēs priecājāmies, kad redzējām, ka konteinerā sāka uzkrāties atkritumi – pārsvarā stikla un plastmasas pudeles! Ar prieku stūmām piepildīto konteineru skolas pagalmā atkritumu izvešanas dienā. To iztukšoja bez papildu maksas vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide. Tiešām radās sajūta, ka Rīnūžu meža apmeklētāji ir sākuši rīkoties atbildīgi, ka ne tikai mums rūp apkārtējās vides sakoptība un saglabāšana…Likās, par visu ir padomāts. Pēc mūsu lūguma vēstules vietējā policija mūsu konteineru paņēma kā patrulēšanas objektu. Bet apmēram pēc 3 mēnešiem (marta beigās) konteinera vairs nebija… Bija liels, plastmasas pleķis… Kā tas sadega, neviens šobrīd nezina, liecinieku nav un policija komentārus nesniedz. Nav zināms, vai konteiners aizdegās netīši, piemēram, no izsmēķiem, vai to aizdedzināja…Tas bija šokējoši un apbēdinoši. 

Sāpīgi arī bija dzirdēt: “Mēs taču teicām, ka kaut kas tāds būs…” 

Ko darīt tālāk?

Jautājām skolēniem un skolas darbiniekiem un nolēmām uzstādīt mežā vēl vienu konteineru, kur to var redzēt video novērošanas kamerā. Mēs uzrakstījām vēstuli Rīgas Būvvaldei ar lūgumu atļaut uzstādīt reklāmas stendu mūsu mikrorajonā. Stenda noformējumam izmantosim skolēnu konkursa zīmējumus, kas aicina sargāt un nepiesārņot Rīnūžu mežu, apvienot pastaigu ar atkritumu savākšanu.  

Ko iesaka eksperts?

Kad radās vēlēšanās uzzināt vairāk par meža atkritumu problēmas risināšanai nepieciešamām darbībām un labās prakses piemēriem, griezāmies pie Latvijā asociētā Pasaules Dabas Fonda (WWF) partnera, izglītības un sabiedrības iesaistes programmas vadītājas Elīnas Pekšēnas, kas mums ir labi pazīstama pēc mūsu skolas dalības akcijā “DARU LABU DABAI”. 

Tam, ka nepieciešams nodrošināt atkritumu tvertņu pieejamību, rakstiskus brīdinājumus un atgādinājumus, Pekšēnas kundze piekrīt tikai daļēji. Viņa uzskata, ka atkritumu konteiners tāpat, kā paši atkritumi, mežā ir svešķermeņi.  Ja ir grūti atrast atkritumu tvertni, atkritumi jāpatur, līdz atrod piemērotu vietu, kur tos var izmest, atkārtoti izmantot, nodot pārstrādei. Jādzīvo pēc principa “Ko tu ienes mežā, to arī ņem līdzi.”

Un, ja pat mežā ir pieejams atkritumu konteiners, tāpat var nemest tur savus atkritumus, jo konteineru apsaimniekošana mežā ir visai dārga lieta [7]. Tāpēc mūsu uzdevums būtu vēl daudz aktīvāk informēt apkārtnes iedzīvotājus  par meža atkritumu bīstamību un atkritumu  apsaimniekošanas nozīmi. Arī  par to, ka par meža piesārņojuma faktu ikviens gādīgs cilvēks var paziņot vides aizsardzības dienestam, izmantojot mobilo aplikāciju “Vides SOS”.

Mēs vēlamies piebilst, ka meža atkritumu problēmas uzlabošanai nepieciešami gan izglītojošie, gan disciplinārie pasākumi, jo  ikviens, kurš atstāj atkritumus mežā, pārkāpj spēkā esošos likumus un izdara administratīvo pārkāpumu, par kuru var tikt sodīts ar naudas sodu. Piemēram, Vācijā Federālā valsts Hamburga par “nenozīmīgu” atkritumu (cigarešu paciņu, banānu mizu, papīra glāzīšu, kabatlakatu, sejas masku) izmešanu piemēro sodu no 35 līdz 70 eiro [6]. 

Pie mums par meža piesārņošanu paredzēts administratīvs sods līdz 500 eiro [8]. Sakarā ar šo, mēs uzskatām, ka policijas kapacitāte šajā jomā var augt. Iespējams, būtu lietderīgi paplašināt policijas darbinieku amatu sarakstu ar amatu “atkritumu detektīvs”.

Jauna iedvesma

Tikšanās ar Klimata akadēmijas līderi Metjū Paiju deva mums jaunu iedvesmu un vēlmi rīkoties. Pēc Paija kunga teiktā 3,5 % cilvēku var ietekmēt citu rīcību un mainīt pasauli. 3,5 % cilvēku mūsu skolā – tā ir Ekopadome. Un mēs noteikti paudīsim savu viedokli ne tikai piedaloties Lielajā talkā, bet arī Klimata akadēmijas izsludinātajā akcijā. Tas būs mūsu vēstījums sabiedrībai un mums pašiem, ka “Vēl nav par vēlu” un “Viens arī skaitās”.

 

Atsauces

1 Būtiski pieaudzis atkritumu apjoms mežā. [Skatīts 01.03.2023]. 

Pieejams: https://www.lvm.lv/jaunumi/4926-butiski-pieaudzis-atkritumu-apjoms-meza

2. Get To Know: How Waste Can Affect Forests and Water Sources. [Skatīts 31.03.2023]. Pieejams: Get To Know: How Waste Can Affect Forests and Water Sources – Waste4Change

3. Mikroplastmasa: izcelsmes avoti, ietekme un risinājumi. [Skatīts 31.03.2023]. Pieejams:   https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/priorities/circular-economy/20181116STO19217/mikroplastmasa-izcelsmes-avoti-ietekme-un-risinajumi

4. Ekonomikas ietekme uz klimata pārmaiņām. [Skatīts 31.03.2023]. Pieejams: https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39979&chapterid=383

5. Atkritumu ietekme uz vidi. [Skatīts 01.03.2023]. Pieejams: Atkritumu apsaimniekošana – atkritumi.lv

6. Müll im Wald: SDW. 

7. Elīnas Pekšēnas – Pasaules Dabas Fonda (WWF) izglītības un sabiedrības iesaistes programmas vadītājas Elīnas intervija.

8. Par atkritumu izmešanu mežā piespriež 500 eiro naudas sodu. [Skatīts 01.03.2023]. Pieejams: https://www.lvm.lv/jaunumi/5957-par-atkritumu-izmesanu-meza-piespriez-500-eiro-naudas-sodu

Autors: Tigrans Grigorjans, (17 gadi), Jaunie vide reportieri.