Nacionālais konkurss: 2. vieta
Kategorija: raksts
Vecuma grupa: 15–18 gadi
Ozolnieku novads, kurš sastāv no vairākiem pagastiem – Ozolnieku, Cenu un Salgales, ir liels gan teritoriāli – 28551 ha, gan iedzīvotāju skaita ziņā – 2020. gada 1. janvārī ir 10695 cilvēki, taču Ozolnieku novadā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurās visas peldsezonas laikā Veselības inspekcija veic ūdens piesārņojuma monitoringu, kas ļauj pārliecināties par ūdens kvalitāti konkrētajā ūdenstilpnē. Taču ir dažas neoficiālas peldvietas, kurās Ozolnieku novada pašvaldība rūpējas par peldvietu apkārtni. Peldēšanās pozitīvi ietekmē cilvēka veselību, bet piesārņots ūdens atstāj negatīvu ietekmi uz to, tāpēc ir svarīgi zināt, vai peldvietu ūdens piesārņojums atbilst normām. [6, 7, 8]
Ūdens piesārņojuma dažādas izpausmes dabā.
Vārds ,,piesārņojums’’ tiek definēts kā vielas vai faktori, kas atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai. Dabisko upju, ezeru un citu ūdenstilpņu ūdeņu ķīmisko sastāvu un kvalitāti nosaka daudzi konkrētas teritorijas fizioģeogrāfiskie apstākļi. Ir 2 piesārņojuma veidi – difūzais un punktveida. Galvenais difūzā piesārņojuma avots ir lietus ūdens, kas savāc no atmosfēras putekļus, baktērijas, dažādas gāzes, pilsētu tuvumā – arī dūmus, sodrējus, toksiskas gāzes. Punktveida piesārņojuma avoti ir sadzīves, rūpnieciskie un lauksaimniecības notekūdeņi, eļļas un naftas produktu izplūde no cauruļvadiem, dažādas avārijas, kuru rezultātā vidē nokļūst piesārņojošas vielas, piemēram, naftas vada bojājumi. Visievērojamāko piesārņojumu ūdeņos tomēr ievada cilvēks. [11, 12, 13]
Cik liela ir problēma ar ūdens piesārņojuma Ozolnieku novada peldvietās?
Tika veikts pētījums, kura galvenais mērķis bija noskaidrot Ozolnieku novada populārākās peldvietas, taču ar tā palīdzību tika noskaidrots arī aptaujāto attieksme pret peldēšanos un ūdens kvalitāti. Tādējādi tika saprasts, ka pētījums ir nozīmīgs. Anketas galvenais mērķis tika izpildīts. Ozolnieku novada populārākās peldvietas, kuras visvairāk nepieciešams pārbaudīt, ir Ozolnieku ezers, Džammu dīķis un Jāņa dīķis. Peldvietu ūdens piesārņojuma pārbaude tika veikta katru mēnesi 2020. gada vasarā izmantojot Ministru Kabineta noteikumu Nr. 692. ‘’ tūlītējas ūdens kvalitātes noteikšanas’’ metodi. Piesārņojums bija vidējs. Tas nepārsniedza valstī noteiktās normas. Taču piesārņojums ar peldošiem un citiem atkritumiem bija liels. Tas ūdeni rada citas mikrobioloģiskās baktērijas, sabojā peldvietas estētisko izskatu un nerada vēlmi cilvēkiem tajā peldēties. Problēma ir! Tā pagaidām ir tikai attīstības sākumā, bet var attīstīties tik ātri, ka to nepamanīs līdz vairs nebūs iespējas to izlabot. [4]
Ūdens piesārņojuma ietekme uz vidi.
2015. gada Tukuma puses Šlokenbekas dīķī mira zivis visas ūdenskrātuves dziļumos, arī smakas daudziem iedzīvotājiem ir neciešamas. Ūdenī novērotas dažādas peldošas frakcijas. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas nespēj likvidēt ķīmisko piesārņojumu, Latvijas Radio pavēstīja laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude. Šāda situācija var izveidoties jebkurā ūdenstilpnē. Neviens to nevēlas. [9]
Ekspertes viedoklis
‘’Mikrobioloģiskais ūdens piesārņojums, kas sastāv no baktērijas Eschercihia coli un enterokoki, rodas no cilvēku un dzīvnieku radīta fekālā piesārņojuma. Orgonaleptiskais piesārņojums rodas no naftas, zilaļģēm un atkritumiem. Pēdējo gadu laikā vairākas peldvietas ir aizslēgtas, jo tajās piesārņojums līmenis ir pārāk augsts, tāpēc ir svarīgi novērtēt to, ka Ozolnieku novadā ir tik daudz peldvietu un pareizi pret tām attiekties,” stāsta Erita Kalniņa laboratorijas BIOR vecākā eksperte.
Bet vai piesārņojums paliks nemainīgs? ‘’ Nē! Tas visticamāk palielināsies. Vērojot Ozolnieku novada statistiku, ar katru gadu pieaug iedzīvotāju skaits. Jo siltāki laika apstākļi, jo vairāk cilvēki apmeklē peldvietas. Ierodas arī iedzīvotāji no blakus esošiem novadiem un tūristi. Neviens Latvijā nav gājis bojā no ūdens piesārņojuma, tāpēc par to nevajag uztraukties. Bojā gājis nav, bet no augsta ūdens piesārņojuma var gūt lielas veselības problēmas – gastroenteroloģiskas saslimšanas, augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu, ādas iekaisumus, dizentēriju, kā arī tādu nopietnu slimību kā vēdera tīfs. Fekālā ūdens piesārņojuma avots var būt cilvēki vai dzīvnieki. Bīstama cilvēka veselībai ir toksisko zilaļģu vairošanās, saskarsmi ar tām uzskata par audzēju rašanās veicinošu faktoru cilvēka organismā. Eitrofikācijas rezultātā ūdeņos attīstās aļģu sugas, kuras producē dažādas kaitīgas vielas. Piesārņojums pagaidām ir zem normas. Pagaidām! Vajadzētu izveidot skrejlapu, lai iepazīstinātu peldētājus ar lietām, ko nedrīkst darīt, lai nesabojātu pašreizējo peldvietu kvalitāti, ‘’ situāciju komentē Erita Kalniņa. [5]
Pievienotā vērtība
Lai pievērstu uzmanību ūdens piesārņojuma problēmai un nepieļautu to, tapa skrejlapas, kas ir izlīmētas pie Ozolnieku peldvietām. Papildus tapa infografika, lai informētu Ozolnieku novada iedzīvotājus, tūristus un citus, kurās peldvietās ir droši peldēties.
Atsauces
- Indikatora organismi. Veselības inspekcija. [tiešsaiste] – [atsauce – 18.03.2020.] Pieejams: https://www.vi.gov.lv/lv/indikatora-organismi [aplūkots 26.10..2020.]
- Kas ietekmē cilvēku veselību pludmalē? Veselības inspekcija. [tiešsaiste] – [atsauce -] Pieejams: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/peldudens/kas-ietekme-cilveka-veselibu-pludmale [aplūkots 04.04.2020]
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 692 – Peldvietu izveidošanas, uzturēšanas un kvalitātes pārvaldības kārtība. Likumi.lv [tiešsaiste] – [atsauce – 30.11.2017.] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/295404-peldvietas-izveidosanas-uzturesanas-un-udens-kvalitates-parvaldibas-kartiba [aplūkots 02.02.2020.]
- https://www.ozolnieki.lv/novads/ozolnieku-novada-izveidosana
- https://www.vi.gov.lv/lv/peldetaju-nieze
- https://www.vi.gov.lv/lv/peldvietu-udens-kvalitate
- https://www.ozolnieki.lv/novads/teritorija
- https://www.ozolnieki.lv/novads/statistika
- https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/veseliba/slokenbekas-dikis-sanemis-kritisku-piesarnojuma-devu-taja-mirst-zivis.a136800/
- Guļevska, D. (2001,2008). Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: ‘’Norden AB’’, Valmiera: SIA ‘’Lapa’’.
- Kļaviņš, M., Cimdiņš, P. (2004). Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība. Rīga: Latvijas Universitāte.
- Kļaviņš, M., Zicmanis, A. (1998). Ūdeņu ķīmija. Rīga: Latvijas Universitāte.
Kaspars Gržibovskis (17)
2. vieta JVR nacionālā konkursā