Kategorija: Raksts
Vecuma grupa: 15 –18 gadi
Baltijas jūras menca ir bijusi plaši pieejama un neatņemama latviešu ēdienkartes sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi, bet tagad tā vairs nav iegādājama ne tirgū, ne veikalā. Kādēļ tā? Liela sabiedrības daļa nemaz nezina, ka mencas populācija, veselība un dzīvildze šobrīd ir kritiskā stāvoklī. Un šis kritiskais stāvoklis ir cieši saistīts arī ar Baltijas jūras veselību.
No populāras maltītes līdz apdraudētai sugai
Baltijas jūras menca ir spēlējusi būtisku lomu Baltijas jūras barības tīkla stabilitātes saglabāšanā, taču desmitgades ilga neveiksmīgi regulēta Baltijas jūras mencas zveja un Baltijas jūras ģeogrāfiskā novietojuma īpatnība ir veicinājušas šo plaši izplatīto plēsēju kļūšanu par īpaši apdraudētu sugu. Pārzvejas dēļ no 2019. gada jūlija ir spēkā zvejošanas liegums, tas ir pagarināts arī uz 2026. gadu, atļaujot tikai mencu piezveju [1]. Turklāt vides izmaiņu dēļ ir zaudētas vairākas vēsturiski nozīmīgas mencu nārstošanas vietas (piemēram, Gotlandes un Gdaņskas ieplakās), un vairākos jūras reģionos mencas tagad ir daudz retāk sastopamas.
Taču problēmai ar mencu populāciju saknes ir daudz dziļākas nekā tikai novēloti pieņemti normatīvie akti, kas regulē to nozveju. Lai varētu redzēt kopainu, jāpievērš uzmanību arī ir pašai Baltijas jūrai un tās ekosistēmas degradācijai. Baltijas jūras mencu veselība un skaits ir cieši saistīti ar visu jūras sistēmu, un tā nav labā stāvoklī jau vairākus gadus, kopš zinātnieki ir sākuši īpaši pievērst uzmanību mencu bēdīgajam stāvoklim.[2] [3] Tāpēc, pat ja mēs apturētu visu piezveju un nelegālo zveju, ļaujot zivju populācijai atjaunoties, ņemot vērā klimata pārmaiņas un jūras ekosistēmas izmaiņas, populācijas atjaunošanās potenciāls joprojām būtu ļoti ierobežots.
Baltijas jūrās veselības stāvoklis
Situāciju Baltijas jūrā nepārtraukti kopš 2016. gada uzrauga arī Eiropas Komisija, izvērtējot pasākumus, kas ir īstenoti dalībvalstu līmenī. Attiecībā uz Latviju, Eiropas Komisijas (EK) 2025. gada 4. februāra ziņojums “Komisijas novērtējums par dalībvalstu pasākumu programmām, kas atjauninātas saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) 17. pantu” atzinīgi novērtē mūsu valsts centienus uzlabot eitrofikācijas samazināšanu un kontrolēt invazīvās sugas, taču kritiski vērtē pasākumus bioloģiskās daudzveidības un barības ķēžu saglabāšanā.[4]
Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskā asistente Anete Fedorovska skaidro: “Situācija Baltijas jūrā, balstoties uz veiktajiem pētījumiem, piem., Jūras vides stāvokļa novērtējumu [5], Latvijas piekrastē, parāda, ka labs vides stāvoklis daudzos kritērijos netiek sasniegts, un kopumā jūras ekoloģiskais stāvoklis vērtējams kā nelabvēlīgs. Tomēr attiecībā uz kaitīgajām vielām jūras veltēs tiek sasniegts labvēlīgs vērtējums, līdz ar to ir droši lietot uzturā zivis, kas iegūtas jūrā. Savukārt tādi parametri, kā bioloģiskā daudzveidība, jūras piesārņojums ar atkritumiem un eitrofikācija uzrāda negatīvu situāciju”.
Eitrofikācijas ietekme uz Baltijas jūras mencām un pašu jūru
Kā minēts zinātniskajā rakstā par skābekļa koncentrācijas samazināšanās ietekmi uz Baltijas jūras mencām, viens no būtiskākajiem jautājumiem, kurus jārisina attiecībā uz mūsu jūras ekosistēmas degradāciju, ir skābekļa trūkums, ko izraisa eitrofikācija.[6] Eitrofikācija ir ūdenstilpju piesātināšanās ar barības vielām, kas veicina ūdens organismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.[7] Galvenie eitrofikācijas iemesli ir notekūdeņu piesārņojumi un lauksaimniecības barības vielu ienese jūrā.
Baltijas mencām un to ikriem ir nepieciešams sāļš un ar skābekli bagāts ūdens. Pagājušā gadsimta 90. gados samazinājās sālsūdens ieplūde Baltijas jūrā no Ziemeļjūras, un notika pastiprināts eitrofikācijas process, tādējādi daudzās vietās jūras ūdens vairs nav labvēlīgs šai sugai. Tā kā ūdens paliek siltāks, saldāks, un skābekļa koncentrācija kļūst zemāka, mencas un viņu galvenā barība (brētliņas un reņģes) tiek iespiestas šaurākās zonās, kurās tās spēj izdzīvot (mencas ap Bornholmas salu, brētliņas un reņģes vairāk uz jūras centrālo un ziemeļu daļu), radot barības pieejamības deficītu jau esošajām mencām, kas noved pie to novārgšanas. Pieaugušas mencas tagad ir ievērojamāki mazākas, to dabiskā mirstība ir augtāka, un tajās daudz biežāk ir novērojami parazīti. [3] [8]
Rīcība: gan valstiski, gan individuāli
Mēs nespējam ietekmēt ūdens apmaiņas biežumu Baltijas jūrā, taču katrs varam rīkoties savas kompetences ietvaros. Vissvarīgākā ir sabiedrības izglītošana, jo sabiedrība ir tā, kas dodas uz vēlēšanām, un sabiedrības spiediens liek politiķiem rīkoties – pieņemt normatīvos aktus, kas palīdz saglabāt bioloģisko daudzveidību un risināt tādas problēmas kā eitrofikācija un jūras piesārņojums. Katrai balsij ir nozīme, tāpat kā katra indivīda rīcībai, piemēram, neiegādāties mencas “pelēkajā tirgū”, tādējādi neveicinot mencu nelegālo zveju. Tāpat ir svarīgs darbs ar lauksaimniekiem, un rīcība, piemēram, buferzonu paplašināšana, lai novērstu barības vielu ieplūšanu upēs. Savukārt inovatīvas rīcības nepieciešamību akcentē EK eksperts zilās ekonomikas, aļģu un jūras akvakultūras jautājumos Māris Stuļģis, norādot, ka būtisks aspekts ir vietējo zilās ekonomikas dalībnieku, tostarp zvejnieku un jauniešu, aktīva iesaiste atjaunojošās aktivitātēs un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu attīstība, apvienojot vides atjaunošanu ar ekonomisko darbību, kas rada ilgtspējīgu ieguvumu gan ekosistēmām, gan piekrastes kopienām. Jūras dzīvotņu atjaunošana, pārstādot jūraszāles un makroaļģes, kā arī atjaunojot gliemju populācijas, kas dabiski izvada no ūdens liekās barības vielas un oglekli, un izdala skābekli, varētu būtiski uzlabot ūdens kvalitāti, radīt zivīm piemērotas nārsta un barošanās vietas, un pakāpeniski veicināt Baltijas jūras ekosistēmas atjaunošanos, tostarp mencu krājumu uzlabošanos.
Kā uzsver Pārtikas drošības, dzīvnieku, veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs, ihtiologs un Latvijas Universitātes lektors Ivars Putnis, “jāpatur prātā, ka Baltijas jūra ir jauna un turpina mainīties, katrai sugai ir savas ekoloģiskās prasības, un dzīvot Baltijas jūrā tām jau ir liels izaicinājums. Mēs, cilvēki, esam ekosistēmas daļa, mēs varam neēst zivis, taču lielākā daļa no mums grib baudīt veselīgu jūras vidi un tās ekosistēmas pakalpojumus. Mūsdienās mēs vairs nevaram skatīties tikai ekonomiskajā virzienā, mums jāskatās arī ekosistēmas virzienā, jāmodelē un jānovērtē riski, lai neatkārtotos situācija ar mencām kā 20.gs. sākumā [populācijas lielais sabrukums – raksta autores piezīme]”.
Tāpēc ir būtiski pētniekiem, politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai turpināt strādāt kopā, lai apzinātu problēmjautājumus, rastu risinājumus un rīkotos.
Baltijas jūras menca ir suga, kas parāda saimniekošanas ietekmi uz jūras ekoloģiju un ir simbols tam, kas notiek, kad tiek novilcināta rīcība, cerot, ka problēma atrisināsies pati par sevi. Taču cerība vēl joprojām pastāv, ja mēs sāksim rīkoties tagad. Eitrofikācijas samazināšana un ilgtspējīga zvejas pārvaldība, atbilstoši klimata izmaiņām – tās ir iespējas radīt labvēlīgāku vidi Baltijas mencai un citām zivju sugām, kas arī cieš no eitrofikācijas izraisītā zemā skābekļa daudzuma. Tikai ar problēmas apzināšanos un kopīgu rīcību mēs varam radīt vides uzlabojumus, kas ir labvēlīgi Baltijas jūrai un videi kopumā.
Pateicība raksta tapšanā ekspertiem no Pārtikas drošības, dzīvnieku, veselības un vides zinātniskā institūta BIOR, Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Eiropas Komisijas Jūras lietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta.
Atsauces:
[1] https://www.consilium.europa.eu/media/x5dcgd1i/table-baltic-sea-2026x.pdf
[2] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_25_1987
[3] https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0286247#abstract0
[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52025SC0001
[5] https://lhei.lv/wp-content/uploads/2025/01/Juras_vides_stavokla_novertejums_2v_2024.pdf
[6] https://link.springer.com/article/10.1007/s13280-021-01572-4
[7] https://tezaurs.lv/eitrofik%C4%81cija:1
[8]https://www.fishsec.org/app/uploads/2022/04/FishSec-Report-Decline-Baltic-Cod-March2022.pdf
1. attēls: autors Erlings Svensens (Erling Svensen) / WWF-Canon
2. attēls: autors Pīters Ljungbergs (Peter Ljungberg)
3. attēls: autors Džespers Bejs (Jesper Bay)
Autore: Arīna Ābola