Nacionālais konkurss: 2. vieta
Kategorija: raksts
Vecuma grupa: 15–18 gadi
No augsnē dzīvojošajiem brīnumainajiem, noslēpumainajiem organismiem ir atkarīgs ikviens no mums, atkarīga pārtikas kvalitāte, ūdens filtrācija, oglekļa piesaiste, pat augsnes piesārņojuma sadalīšana. [1] Taču intensīvās lauksaimniecības dēļ augsnes bioloģiskā daudzveidība jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, dzīvības daudzveidība pazemē arvien straujāk samazinās. Vai tiešām ir pieļaujama šīs dzīvības iznīcināšana?
Tiecoties pēc ekonomiskās izaugsmes, cilvēce pat ir iemācījusies izaudzēt augus ar mākslīgu līdzekļu palīdzību un intensīvu augsnes apstrādi, praktiski pilnībā apejot un iznīcinot augsnes bioloģisko daudzveidību. Patiesi pārsteidzoši ir tas, ka augsnē ir izveidojies vesels barības tīkls un tajā mīt 1/4 no visām uz Zemes dzīvojošajām sugām, lai gan reizēm var šķist, ka nekas vairāk par sliekām un kurmjiem tur nedzīvo. [2]
Kas veido augsnes dzīvo pasauli?
Augsnes bioloģisko daudzveidību un šo barības tīklu veido daudz, dažādi organismi – baktērijas, sēnes, vienšūņi, nematodes, posmkāji (daudzkāji, zirnekļveidīgie, kolembolas, kukaiņi), sliekas, zīdītāji, piemēram, kurmji, kam ļoti tīk sulīgās sliekas u.c. dzīvās būtnes. Šo dažādo organismu daudzums ir ievērojams – viens grams veselas augsnes var saturēt miljoniem baktēriju, dažus metrus sēņu hifu, desmit tūkstošus aļģu, tūkstošiem vienšūņu un desmitiem nematožu. [3]
Neredzamās dzīvības brīnumainie veikumi
Šī dzīvība veido augsnes struktūru, aizsargā augus no slimībām un pat kaitēkļiem. Mikroorganismi nodrošina un spēj veicināt augsnes auglību, no kuras savukārt ir atkarīga augu veselība un produktivitāte. Jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir auglīgākas, jo arī iespējams iegūt vērtīgāku, veselīgāku un patiesībā lielāku ražu. Augi ar mikroorganismiem ir izveidojuši simbiotiskas attiecības, kurās augi izdala saražotos cukurus, ar kuriem barojas baktērijas un sēnes, pretī saņemot, šo būtņu ekskrementus ar barības vielām. Ir sēnes, kas veido īpašas attiecības ar augiem – mikorizu. Šajās attiecībās augs dod sēnēm oglekli un glikozi apmaiņā pret minerālelementiem un ūdeni. [4] Interesanti ir arī tas, ka, jo vairāk mikroorganismu ir augsnē, jo augsne ir irdenāka, poraināka un skābekļa piepildītāka, tātad būtiski samazinās augsnes sablīvēšanās iespējamība. Var secināt, ka augi ar augsnes mikroorganismu palīdzību nodrošina sev visas nepieciešamās barības vielas, tādēļ cilvēkiem nevajag mēslot augus, bet gan saudzēt un rūpēties par augsnes bioloģisko daudzveidību.
Kas apdraud un samazina augsnes bioloģisko daudzveidību?
Viens no galvenajiem iemesliem, kas nelabvēlīgi ietekmē augsnes biodaudzveidību, ir intensīvā lauksaimniecība un tajā pielietotās saimniekošanas metodes, piemēram, augsnes apstrāde – aršana, ecēšana utt. – kas traucē un nogalina augsnes organismus. Lai gan daļa lauksaimniecības nozares pārstāvji apgalvo, ka augsnes apstrāde uzlabo augsnes struktūru, gaisa un ūdens caurlaidību, tomēr eksperti norāda pretējo – drīz vien augsne atkal sablīvējas, jo augsnē nav pietiekošs mikroorganismu daudzums un daudzveidība. [5] Apstrādes dēļ augsnei samazinās auglība, tajā mītošā dzīvība, un tā kopumā degradējas. Nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes burvīgo dzīvību atstāj arī sintētisko minerālmēslu un pesticīdu lietošana, jo tā atkal tiek iznīcināta. Sintētiskie minerālmēsli ir ļoti sāļi līdz ar to daļa organismu aiziet bojā. Šeit jāņem vērā arī tas, ja pamatā lieto tikai sintētiskos minerālmēslus, organisko vielu daudzums augsnē ir niecīgs līdz ar ko mikroorganismi ir spiesti doties labākas dzīves vides meklējumos. Pesticīdus lieto, lai cīnītos ar nelabvēlīgajiem organismiem, piemēram, augiem, sēnēm, gliemežiem u.c.
Jana Simanovska, ķīmiķe un vides zinātņu doktore, papildina: “Galvenā problēma ar pesticīdiem ir tāda, ka tad, kad pesticīdus apstiprina, tad pēta katru pesticīdu atsevišķi. Tai pašā laikā augsnē nonāk pesticīdu kokteilis līdz ar to nav informācijas kāda ir kokteiļa iedarbība ne uz cilvēkiem, ne augsnes mikroorganismiem.”
Taču ir zināms, ka pesticīdi nenogalina tikai nelabvēlīgos organismus, kuru iznīcināšanai tie tiek lietoti.
Lāsma Ozola, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciāliste bioloģiskajā lauksaimniecībā, dalās ar piemēru: “Piemēram, fungicīdi iedarbojas pret sēnēm, tātad nogalina gan šīs nelabvēlīgās, gan labvēlīgās sēnītes.”
Nedrīkstam aizmirst arī par augsnes eroziju, jo arī šim procesam ir ietekme uz augsnes bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. “Galvenais iemesls, kādēļ noplicinās augsnes ir tas, ka tās pa ziemu tiek atstātas plikas un kad nokrišņi atsitas pret tukšu augsni, veidojas augsnes sablīvējumi,” atklāj Lāsma Ozola. Samazinās arī organisko vielu daudzums augsnē un radušajos sablīvējumos gaisa, ūdens cirkulācija notiek ļoti lēni, nepietiekami, tādēļ augsnes mikroorganismi sāk samazināties. Kā arī dramatiski sarūk tiem pieejamie biotopi, kur dzīvot, mijiedarboties savā starpā un ar augiem.
Kā līdzsvarot pārtikas ieguvi un augsnes organismu labsajūtu?
Svarīgi ir saprast, ka lai saglabātu, veicinātu augsnes bioloģisko daudzveidību nepietiek tikai ar vienas metodes maiņu, bet gan ir jāmaina visa saimniekošanas sistēma. Viens no saimniekošanas veidiem, kura pamatā ir augsnes ilgtspējīga un saudzīga izmantošana ir bioloģiskā lauksaimniecība.
“Jau šobrīd bioloģiskā lauksaimniecība saražo 45% no visas pasaules pārtikas,” stāsta Lāsma Ozola.
Ir jāpārstāj apstrādāt un nemitīgi kustināt augsni, kas traucē tajā dzīvojošajām būtnēm, jo, ja tiktu ievērojami palielināta augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte, organismi augsni nepārtraukti uzirdinātu un nepieļautu tās sablīvēšanos. Protams, lai piesaistītu arvien vairāk organismu ir jāveido arī tiem labvēlīga vide, tātad augsnē jāpalielina organisko vielu daudzums. [6] To palielināt un sintētiskos minerālmēslus aizstāt var ar kompostu, kūtsmēsliem u.c. dabiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļiem. Pesticīdus nākas lietot, jo augsnes veselība ir novājināta, bioloģiskā daudzveidība tajā nepietiekoša un nevar noritēt dabiskie procesi, kas varētu aizsargāt augus. Tādēļ tos veiksmīgi var aizstāt, piemēram, ieviešot pārdomātu un pilnvērtīgu augseku, pavairojot dabiskos ienaidniekus, arī sējot vai stādot augus, kas atvaira un novērš cits cita kaitēkļus, slimības.
Tomēr pavisam pretēju viedokli pauž konvencionālais lauksaimnieks Oskars Balodis: “Es esmu par to, ka jāsāk pesticīdus lietot gudrāk, kas bieži vien ir arī mazāk, bet bez tiem, es uzskatu, ka iztikt nevar.”
Protams, mazināt var arī augsnes eroziju, lietojot starpkultūras, neatstājot augsni pliku un pārstājot to intensīvi kustināt, tādejādi arī nodrošinot labvēlīgu vidi augsnes organismiem.
“Cerīgi ir tas, ka jebkuru tuksnesi var pārvērst auglīgā augsnē, piemēram, lietojot kompostu, bet cits jautājums ir, cik tas ir dārgi,” vēsta Lāsma Ozola.
Pastiprināti nelabvēlīgo kukaiņu, augu, slimību u.c. organismu uzliesmojumi, jau ir spēcīgs signāls, ka dabas līdzsvars ir izjaukts un ir steidzami jārīkojas, lai to atgrieztu. Ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēma ir ceļš, kura virzienā ir ne tikai jāskatās, bet arī jādodas, jo augsnes degradēšana, tās bioloģiskās daudzveidības zaudēšana var rezultēties ar pārtikas krīzi un augsnes barības tīkla izjaukšanu. Tātad visas dabiskās pasaules, bez kuras mēs nu nekādi nespējam izdzīvot. Mums ir lieliskas, veiksmīgas un galvenais augsnei draudzīgas metodes, ar kuru palīdzību varam saimniekot ilgtspējīgi un saudzēt augsnes debešķīgo organismu daudzveidību.
Atsauces
[1] The State of Knowledge of Soil Biodiversity
Pieejams: https://www.fao.org/resources/digital-reports/soil-biodiversity/en/
[2] The factory of life. Why soil biodiversity is so important
Pieejams: https://ec.europa.eu/environment/archives/soil/pdf/soil_biodiversity_brochure_en.pdf
[3] State of Knowledge of Soil Biodiversity – Status, challenges and potentialities
Pieejams: https://www.fao.org/3/cb1928en/cb1928en.pdf
[4] O. Nikodemus, A. Kārkliņš, M. Kļaviņš, V. Melecis. “Augsnes ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība”. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.
[5] Understanding the Soil Food Web with Dr. Elaine Ingham
Pieejams: https://joegardener.com/podcast/understanding-the-soil-food-web/
[6] Understanding the Soil Food Web with Dr. Elaine Ingham
Pieejams: https://joegardener.com/podcast/understanding-the-soil-food-web/
Autore: Monta Heidemane (15 gadi), Jaunie vides reportieri