Kategorija: Raksti
Vecuma grupa: 15 – 18 gadi
Mūsdienās klimata pārmaiņas ir viena no visvairāk apspriestajām problēmām pasaulē, kas ietekmē ikvienu cilvēku un valsti. Šajā rakstā tiek pētīta jauniešu attieksme pret klimata pārmaiņām, viņu satraukums, rīcība un idejas nākotnes risinājumiem. Aptaujas un intervijas, tostarp Eiropā un Āfrikā, rāda, kā dažādu valstu jaunieši piedzīvo klimata izmaiņas un kā tās maina viņu ikdienu. Raksts sniedz pārskatu par to, ko jaunieši domā, kāpēc viņiem rūp vide un kā viņi cenšas ietekmēt nākotni, vienlaikus liekot domāt par globālu sadarbību.
2025. gada novembrī Erasmus+ programmas ietvaros man bija iespēja apmeklēt Lisabonu (Portugāli), kur projekta laikā radās interese padziļināti izpētīt jauniešu attieksmi pret klimata pārmaiņām. Īpaši nozīmīgs bija tas, ka šajā skolā mācās ne tikai portugāļi, bet arī jaunieši no dažādām Āfrikas valstīm, kas ļāva ieraudzīt klimata jautājumu plašākā, starpkultūru kontekstā.
Jauniešu skatījums Portugālē
Āfrikas jauniešiem Portugāles klimats bieži šķiet vēsāks nekā viņu izcelsmes valstīs, kur tas ir tropisks un karsts. Raksturojot situāciju savās valstīs, viņi visbiežāk min pārtikas cenu pieaugumu (27,7%), karstuma viļņus (20%), plūdus (20%) un spēcīgas vētras (20%). Lielākā daļa uzsver, ka klimata pārmaiņas ir īpaši izteiktas un to ietekme arvien vairāk jūtama arī Portugālē. “Pie mums klimata pārmaiņas nozīmē karstuma viļņus un sausumu,” saka jaunietis no Portugāles.
“Latvijā mēs vairāk izjūtam siltākas ziemas un nestabilas vasaras,” atbild jaunietis no Latvijas.
“Problēmas ir atšķirīgas, bet mēs dalām vienu planētu.”
“Tāpēc risinājumi jāmeklē kopā.”
Jaunieši uzsver sadarbības nozīmi – iespēju mācīties vienam no otra, apgūt jaunas tehnoloģijas, efektīvākas atkritumu pārstrādes metodes un ilgtspējīgas prakses. Daļa uzskata, ka zināšanu netrūkst, taču būtiskākā problēma ir to nepietiekama praktiskā pielietošana. Daudzi izjūt personisku atbildību par vidi – taupa enerģiju un ūdeni, izmanto sabiedrisko transportu un samazina plastmasas patēriņu. Tomēr nākotnes skatījums bieži ir drīzāk skeptisks – pastāv bažas, ka planētas stāvoklis tuvāko 20 gadu laikā varētu nemainīties vai pat pasliktināties.
Tāpat jaunieši uzsver politisko institūciju nozīmi – nepieciešami stingrāki likumi, efektīvākas sankcijas par piesārņojumu un lielāka jauniešu iesaiste vides iniciatīvās.
Jauniešu skatījums Latvijā
Līdzīgi jautājumi tika uzdoti arī Latvijas jauniešiem. Lielākā daļa atzīst, ka klimata pārmaiņas ir pamanāmas – īpaši pārtikas cenu pieaugums (23,1%), siltāks laiks un lielākas laikapstākļu svārstības (23,1%). Tiek norādīts, ka vasaras kļūst mazāk stabilas, savukārt temperatūras un nokrišņu izmaiņas kļūst arvien izteiktākas.
Latvijas jaunieši uzskata, ka Eiropas un Āfrikas jauniešu viedokļi par klimata pārmaiņām atšķiras, taču daudzi nespēj konkretizēt, ko valstis varētu mācīties viena no otras. Tas liecina par salīdzinoši zemu iesaisti vai interesi šajā jautājumā. Atšķirībā no Portugāles jauniešiem, Latvijas respondenti retāk izjūt personisku atbildību par klimata pārmaiņām.
Populārākā darbība, ko viņi min kā palīdzību videi, ir sabiedriskā transporta izmantošana, taču daļa arī taupa enerģiju, samazina plastmasas patēriņu un rūpējas par apkārtējo vidi. Arī šeit nākotnes skatījums ir drīzāk bažīgs – jaunieši uzskata, ka planētas stāvoklis saglabāsies nemainīgs vai pasliktināsies. Raksturīgi ir arī tas, ka daudzi nespēja sniegt konkrētus ieteikumus valstu vadītājiem, kas var liecināt par nepietiekamu pilsonisko iesaisti. Tie respondenti, kuri tomēr sniedza atbildes, uzsvēra stingrāku vides aizsardzības regulējumu un nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības.
Starptautiskais skatījums
Lai paplašinātu skatījumu, tika analizēti arī starptautiski dati. Balstoties uz UNICEF aptauju [2], kurā piedalījās vairāk nekā 40 000 jauniešu, var secināt, ka viņu attieksme pret klimata pārmaiņām ir informēta, satraukta un vienlaikus nedroša. Lielākā daļa informāciju iegūst sociālajos medijos (68,5%), nevis skolā (51,1%).
Jaunieši neuzskata, ka tehnoloģijas vien spēs atrisināt klimata krīzi, un daudzi nejūtas pietiekami sagatavoti “zaļākai” nākotnei. Tas rada bažas, bet vienlaikus arī motivāciju rīkoties, ja tiek dota iespēja.
Arī The New York Times aptaujas [3] atklāj līdzīgu tendenci – jaunieši izjūt gan satraukumu, gan atbildību. Hamza no Klērmontas vidusskolas uzsver:
“Jo ilgāk mēs gaidām, lai risinātu klimata pārmaiņas, jo lielāku kaitējumu nodarām videi un cilvēcei.”
Savukārt Pfanenstīls no Čikāgas akcentē jauniešu spēju ietekmēt sabiedrību: “Mēs varam izmantot savas balsis.”
Šie piemēri parāda, ka, neskatoties uz bažām, jaunieši apzinās savu potenciālu un iespēju veidot pārmaiņas.
Ko es varu darīt
Pārmaiņas sākas ar katru indivīdu, jo mūsu rīcība ietekmē klimatu un planētu, kas ir mūsu kopīgās mājas. Ikdienā es varu būt atbildīgāka pret vidi, piemēram, šķirojot atkritumus vai izmantojot sabiedrisko transportu, samazinot oglekļa pēdas nospiedumu. Projektā dalībnieki dalījās konkrētās idejās: skolās veido kompostus pārtikas atkritumiem, audzē dārzeņus un ogas, ko izmanto ēdnīcās, tādējādi samazinot atkritumus un veicinot ilgtspējīgu pārtikas apriti. Šādi paši varam rīkoties savās skolās, mācoties sadarboties un rūpēties par vidi.
Individuālā rīcība iegūst lielāku nozīmi, ja tā iedvesmo citus. Sociālie tīkli un skolas pasākumi ļauj idejām ātri izplatīties un kļūt par plašāku kustību. Ja vairāk cilvēku iesaistās, to pamana arī politikas veidotāji, veicinot ilgtspējīgākus lēmumus. Pat nelielas darbības, piemēram, komposta veidošana vai dārza darbs, palīdz samazināt klimata pārmaiņu radīto ietekmi un saglabāt mūsu kopīgo māju – Zemi nākamajām paaudzēm.
Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kas ietekmē visus, taču jaunieši dažādās valstīs tās uztver atšķirīgi. Lai gan zināšanu netrūkst, bieži pietrūkst rīcības un iesaistes. Tomēr arvien vairāk jauniešu apzinās savu lomu un atbildību.
Apvienojot personīgo rīcību, sabiedrības iesaisti un politiskos risinājumus, ir iespējams veidot ilgtspējīgāku nākotni. Ja klimats ir mūsu kopīgās mājas, tad rūpes par to nav izvēle, bet gan atbildība, kas nosaka, kādu pasauli mēs atstāsim nākamajām paaudzēm.
Atsauces:
[1] https://www.un.org/ru/climatechange/what-is-climate-change
[2] https://www.unicef.org/eca/stories/what-young-people-think-climate-policy
Autore: Aļina Berdečņikova (18)