Nacionālais konkurss: 1. vieta
Starptautiskais konkurss: 3. vieta
Kategorija: Raksti
Vecuma grupa: 19–25 gadi
Cēsu pils parka dabiskais zālājs. Foto: Maija Medne
Visbiežāk pilsētu zaļās zonas, mauriņi ir vienkārši glīti nopļautas teritorijas ar gandrīz nekādu dabas daudzveidību. Cēsis ir viena no pilsētām, kas, domājot par dabas daudzveidības saglabāšanu un saiknes veicināšanu starp cilvēku un dabu, ir uzsākusi pilsētas pļavu veidošanu, balstoties uz bioreģiona principiem. Kāda nozīme ir dabisko pļavu ienākšanai pilsētās, un kā tas var palīdzēt saglabāt, pat veicināt dabas daudzveidību?
Dabisko zālāju nozīme un loma
Zālāji ir ekosistēma, kuru veido graudzāles, grīšļi un citi lakstaugi. Latvijas teritorijā vēsturiski zālāji veidojušies cilvēka ietekmē, attīstot līdumu līšanu. Tīrumu teritorijās ieviesās savvaļas augu sugas, veidojās dabiskie zālāji. Dabiskie zālāji nodrošina ļoti lielu bioloģisko daudzveidību, tajos dzīvotni rod ap 500 augstāko augu sugu, ap 60 Latvijā ligzdojošo putnu sugu, gandrīz 5000 bezmugurkaulnieku sugu [1].
Maija Medne, zālāju biotopu eksperte, izceļ bioloģiskās daudzveidības nozīmi: “Dabiskie zālāji ir sugu daudzveidība, skaista apkārtne un vide, saistīti ar mūsu pašu veselību, bet būtiskākais – jo ekosistēma ir daudzveidīgāka, jo tā ir dzīvotspējīgāka viskritiskākajos laikapstākļos.”
Dabiskie zālāji veic arī ūdens filtrāciju un regulāciju, uzsūcot ūdeni, uzturot mitrumu. Uzglabā daudz oglekļa dioksīda, mazinot klimata pārmaiņas. Nozīmīgi, ka mazina plūdu un augsnes erozijas riskus.
Dabiskās pļavas ir liela kultūrvēsturiskā vērtība un ainavas bagātība. Tās nodrošina kultūras ekosistēmas pakalpojumus, rekreācijas un pastaigu vietas cilvēkiem. Ir iespēja ievākt gan ārstniecības, gan savvaļas augus, piemēram, vainagu pīšanai.
Kāda ir dabisko pļavu situācija Latvijā?
Zālājus iedala dabiskajos un kultivētajos jeb cilvēku veidotajos zālājos. Kultivētajos zālājos dominē tikai dažas sugas, savukārt dabiskie zālāji ilgstoši nav arti un ir ar ļoti daudzveidīgu sugu sastāvu.
“Kultivētajos zālājos ir zema sugu daudzveidība, aptuveni 15-20 sugas uz kvadrātmetru, dabiskie zālāji turpretī izceļas ar ilgstoši tradicionālu apsaimniekošanas veidu, ļoti biezu velēnu un lielu sugu daudzveidību, vienā kvadrātmetrā var būt pat 30-40 augu sugas,” uzsver Maija Medne.
Dabiskie zālāji pašlaik ir tikai 0,9% no Latvijas valsts teritorijas [2].
“Tas ir ārkārtīgi straujš dabas, bioloģiskās daudzveidības un vietu, kur retākiem augiem, organismiem dzīvot, samazinājums”, norāda Maija Medne, izceļot, ka “daudz šo sugu nespēj dzīvot, piemēram, pirms 2 gadiem apartā zālājā.”
Galvenie samazināšanās iemesli ir lauksaimniecības intensifikācija, kā rezultātā izzudis tradicionālais lauku dzīvesveids, kā arī dabisko zālāju apmežošana.
Kā klājas Latvijas dabiskajiem zālājiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm?
Šobrīd, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvija ierindojas 14. vietā no 18 [3]. Dabas daudzveidības saglabāšanai Latvijā būtu nepieciešams sasniegt vismaz 10% dabisko zālāju no valsts teritorijas.
Maija Medne piebilst, ka turpretī, piemēram, Ungārijā dabisko zālāju ir krietni vairāk, aizņemot 10% no valsts teritorijas.
Kādēļ dabiskie zālāji ir svarīgi pilsētvidē?
Pļavas pilsētās var būt kā dabas daudzveidības patvertnes un veicināt dzīvotņu pieejamību sugām. Tās palīdz mazināt plūdu riskus, piesaistīt un uzkrāt ogļskābo gāzi, nodrošināt patīkamu mikroklimatu, kas ir ieguvumus arī pilsētas iedzīvotājiem – estētiski baudāma ainava un vietas pastaigām.
Inta Ādamsone, Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Cēsu novada pašvaldībā, skaidro: “Dabiskie zālāji pilsētvidē nodrošina labjutību, pilsētas mikroklimatu, kultūras vērtības, iespēju saplūkt vainadziņam ziedus; pļavas vairo apputeksnētājus, kas ietekmē vides kvalitāti.”
Viens no Gaujas Nacionālā parka teritorijā izveidotā bioreģiona principiem un mērķiem ir dabas daudzveidības aizsardzība un saglabāšana, kas ietver dabas vairošanu pilsētvidē [4]. Cēsu novada pašvaldība šobrīd uzsākusi veidot dabiskās pļavas, ļaujot augiem izziedēt, pļaujot zālājus tikai vienu reizi gadā un savācot sienu.
Lāsma Ozola, biedrības “GreenFest” valdes locekle un bioreģiona izveides iniciatore, uzsver: “Dabisko pļavu uzdevums pilsētā ir veidot saikni starp cilvēkiem un dabu, protams, tā ir arī sugu daudzveidība; bioreģiona mērķis ir veidot šo saikni.”
Pilsētas pļavas Cēsīs dabas daudzveidības veicināšanai
Cēsu novada pašvaldība 2023. gadā izstrādāja saistošos noteikumus, ietverot ainaviskās pļavas, lai nostiprinātu uzsākto dabisko pļavu saglabāšanu, veidošanu un ienākšanu pilsētvidē [5]. Dabiskos zālājus pļaus tikai vienu reizi sezonā, veicinot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot dažādām sugām dzīves vidi. Jau 2023. gadā Cēsīs tika izvēlētas 6 ainavisko pļavu teritorijas, ļaujot augiem ziedēt un nopļaujot tikai vienu reizi.
Cēsu pilsētā atrodami vairāki ES nozīmes zālāju biotopi, piemēram, pie Jēkaba ielas atrodamas sugām bagātas ganības un ganīta pļava, Pirtsupītes gravā izveidojies sauss zālājs kaļķainās augsnēs [6]. Cēsu novads kopumā ir bagāts ar bioloģiski vērtīgiem zālājiem – šeit pārstāvēti 10 no 13 ES nozīmes zālāju biotopu veidiem.
Pilsētas pļavu veidošana ietver sevī gan jau esošu bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanu, gan arī citu zālāju, kas atrodami, piemēram, parkos, pagalmos, dabai draudzīgu apsaimniekošanu, ļaujot pārsniegt 20 cm garumu, augiem izziedēt, nopļaujot tikai reizi gadā un savācot sienu. Paredzēta arī dabisko pļavu sēšana un veidošana, lai palielinātu dabisko zālāju kopējo platību pilsētā. Plānota arī esošo dabisko zālāju atjaunošana, kur nepieciešams.
“Dabisko zālāju samazināšanās ir problēma, par ko runā visa pasaule, mēs sapratām, ka mūsu pilsētā ir teritorijas, kas šo problēmu varētu risināt, jo Cēsu teritorijā ir daudz bioloģiski vērtīgo zālāju; viens no nākotnes projektiem ir arī veiksmīgi atjaunot Vecpiebalgas apkaimē esošās pļavas,” ar Cēsu plāniem dalās Inta Ādamsone.
Kā katrs var iesaistīties pļavu veidošanā?
Katrs pilsētas iedzīvotājs var veidot dabiskos zālājus, ļaujot augiem izziedēt, atstājot savvaļas augu platības un pļaut līdz 2 reizēm gadā, savācot sienu. Šāda prakse redzama arvien biežāk, piemēram, arī Rīgā tiek veidotas pilsētas pļavas. Pašlaik jau izveidotas 38 pļavas [7].
Pilsētas pļavas kā dabai, tā cilvēkiem
Dabiskās pļavas ir nozīmīga, taču strauji izzūdoša dabas vērtība, tādēļ būtiski saglabāt un atjaunot, ieviešot dabas daudzveidības saliņas un teritorijas arī pilsētās, kā to lieliski uzsākušas arī Cēsis. Pļavas ir ieguvums kā dabas daudzveidībai, tā arī cilvēkiem, nodrošinot skaistas un ekosistēmu pakalpojumiem bagātas zaļās zonas.
Cilvēki atbalsta pļavu veidošanu, piemēram, kāds Cēsu iedzīvotājs pauž: “Svaigs gaiss un dabiska pļava ir lieliska vieta pastaigai, īpaši ar suni.” Uzsver arī skaisto ainavu un pozitīvo ietekmi uz fizisko un garīgo veselību.
Ilgtspējīgai planētas un cilvēku pastāvēšanai svarīga ir katra suga un dabas daudzveidības teritorija. Pļavas palīdz nodrošināt mājvietu neskaitāmām sugām un padara apkārtni skaistāku. Jo vairāk pilsētas pļavu, jo vairāk dabas daudzveidības, kas īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka dabisko zālāju ir pavisam maz, un pasaulē saskaramies ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanās krīzi. Pilsētas var būt lieliska vieta, kur atjaunot dabu un palīdzēt saglabāt dabas daudzveidību, kā to pierāda arī Cēsu pilsēta.
Atsauces:
[2] https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/2023-12/infografika-ds-plavas.jpg;
[3] https://nature-art17.eionet.europa.eu/article17/;
[4] https://www.cesis.lv/images/userfiles/Labas_gribas_memorands_bez_parakstiem%281%29.pdf;
[6] Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”: https://ozols.gov.lv/pub;
[7] https://grasslife.lv/darbi/plavu-atjaunosana/pilsetas-plavas/.
Autores: Monta Heidemane (17), Alise Zālīte (20), Zane Miķelsone (15), Patrīcija Rugāja (15)