Nacionālais konkurss: 1. vieta
Kategorija: raksts
Vecuma grupa: 15–18 gadi
Mēs visi gribam dzīvot skaistāk, zaļāk un veselīgāk, bet ar mikroplastmasu skaistumkopšanas līdzekļos tas ir izaicinājums. Mēs pat neaizdomājamies, cik ikdienā lietojam produktus, kur ir sastopama mikroplastmasa. Tā arvien lielākos daudzumus nonāk jūrās un okeānos. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas aprēķiniem jūrās atrodas 51 triljons mikroplastmasas daļiņu, kas 500 reizes pārsniedz zvaigžņu skaitu mūsu galaktikā.[1]
Kas ir mikroplastmasa? Kur tā ir sastopama?
Mikroplastmasu jeb plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par 5mm diametrā pēc izcelsmes var iedalīt divos veidos. Primārā mikroplastmasa ir, piemēram, sintētiskās audumu šķiedras un speciāli ražotas mazas daļiņas, ko izmanto kosmētikas līdzekļos. Sekundārā mikroplastmasa veidojas noārdoties lielākiem plastmasas priekšmetiem. To sadalīšanās var notikt mehāniskas berzes rezultātā vai vides apstākļu ietekmē, procesam paātrinoties tiešos saules staros.
“Plastmasa ir mums visapkārt un to arvien lielākā daudzumā atrod dabā. Latvijas Hidroekoloģijas institūts veic pētījumus gan jūras vidē, gan Latvijas saldūdeņos. Nesen veiktajā pētījumā atklājās, ka pat ezeros un aizsargājamās teritorijās, ir sastopama šī kaitīgā viela. Mikroplastmasa tika meklēta šādos Latvijas ezeros: Usmas, Pinku, Sekšu, Talsu un Mazajā Baltezerā. Pilnīgi visos ezeru paraugos tika atrastas mikroplastmasas daļiņas. Atrasto daļiņu vidū ir gan polietilēns, polipropilēns un polistirēns, gan dažādas sintētiskās gumijas (riepas, apavu zoles u.tml.). Šī problēma ir svarīga, jo vēl nav iespējams pateikt, cik lielā mērogā tā kaitē videi un cilvēkiem un kādas būs sekas ilgtermiņā. Skaidrs ir tas, ka plastmasas patēriņš un tās nonākšana vidē turpina pieaugt,” skaidro Latvijas Hidrekoloģijas institūta zinātniskā asistente Valentīna Burdukovska.
Mikroplastmasa skaistumkopšanas produktos
Šķiet, ka mikroplastmasa būtu sastopama tikai retos produktos, bet patiesībā tā tiek pievienota matu lakās, nagu lakās, dažādos krēmos un losjonos, dekoratīvajā kosmētikā, dezodorantos un daudzos citos produktos. Uz skaistumkopšanas produktu iepakojumiem mikroplastmasas izmantošana tiek paslēpta zem dažādiem nosaukumiem un nav sastopams vārds “mikroplastmasa”.
Biedrība “Vides aizsardzības klubs” veica pētījumu, kurā mikroplastmasa tika atrasta daudzos labi zināmos produktos, kā ,piemēram: Fa, Isana, Dove, L‘Oreal, Eucerin, Bioderma un citu firmu produktos.[2] Protams, tā nav pievienota visiem produktiem.
Kāpēc tā tiek pievienota skaistumkopšanas produktiem?
Mikroplastmasai skaistumkopšanas produktos ir vairākas funkcijas, kas ir atkarīgas no paša produkta. Mikroplastmasa var tikt pievienota, lai palielinātu produkta apjomu līdz pat trīs reizēm vai var tikt izmantotas mikropērlītes, kas tiek izmantotas kā abrazīvās daļiņas dažādu veidu skrubjos. Mikroplastmasas pievienošana dažādos produktos ir arī finansiāli izdevīgāk, jo plastmasa ir lēts materiāls, bet kaitīgs gan cilvēkam, gan dabai.
Kāda ir mikroplastmasas ietekme uz dabu un cilvēkiem?
Mikroplastmasas daļas tika atrastas pārtikā un dzērienos, ieskaitot alu, medu un krāna ūdeni. Nav pārsteigums, ka plastmasas daļiņas nesen ir atrastas arī cilvēka izkārnījumos. “Mikroplastmasas daudzumam vidē pieaugot, to arvien vairāk apēd dažādi dzīvnieki un tā izplatās pa visu barības ķēdi. Arī cilvēki, pašiem nenojaušot, ar pārtiku uzņem šo kaitīgo vielu. Tā var nākt gan no jūras veltēm, gan arī iepakojuma, kurā pārtika tiek uzglabāta. Cilvēkus papildus ietekmē saskarsme ar kosmētiskajiem līdzekļiem un sintētiskiem audumiem. Lai labāk izprastu konkrētus riskus cilvēku veselībai, nepieciešams veikt vairāk pētījumu, bet jau esošie norāda uz plastmasas savienojumu ietekmi uz hormonālo līdzsvaru, auglību un pat ietekmi uz embrija attīstību mātes vēderā. Pavisam nesen pētnieki Itālijā ir atklājuši mikroplastmasu arī placentās,” par šīs vielas apdraudējumu komentē Valentīna Burdukovska.
“Pasaules Dabas Fonds pirms 2 gadiem uzsāka kampaņu, kurā pētīja, cik daudz mikroplastmasas daļiņas cilvēks ikdienā uzņem savā organismā. Pētījums atklāja, ka vidēji cilvēks apēd 5 gramus plastmasas nedēļā, kas ir tik pat kā viena kredītkarte. Tas nonāk mūsu ķermeņos ar jūras veltēm, gaļu, ūdeni, alu, sāli u.c. produktiem. Principā mikroplastmasa ir atrasta pilnībā visur. Eiropā bija 72% krāna ūdens paraugos. Amerikā tā bija 94% krāna ūdens paraugos. Tā nesadalās un turpina savu dzīvi ūdenī līdz kāds to apēd, ” komentē Magda Jentgena – Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.
Izmantojot skaistumkopšanas līdzekļus, kuros ir pievienota mikroplastmasa, tiek veicināts ne tikai vides piesārņojums un apdraudējums dzīvai dabai, bet arī ilgtermiņā var parādīties dažādas veselības problēmas. Nav veikti pietiekami daudz pētījumu par mikroplastmasas ietekmi uz veselību, jo plastmasa salīdzinājumā vēl ir diezgan jauns materiāls. Bet daudzos kosmētikas līdzekļos ir sastopama viela – ftalāts, kas var izraisīt hormonālās darbības traucējumus, atstāt ietekmi uz imūno un nervu sistēmu, izraisīt alerģijas, vēzi vai citas veselības problēmas.[3]
No kādiem uzrakstiem uz iepakojumiem vajadzētu izvairīties?
Visbiežāk izmantotie apzīmējumi mikroplastmasai uz iepakojumiem ir: polietilēns, polipropilēns, polietilēn-teraftalāts, neilons-12, neilons-6, poliuretāns, akrilāta kopolimērs (ACS). Pastāv četras galvenās vielas no kurām ir jāuzmanās, pērkot skaistumkopšanas produktus: ftalāti (sastopami matu lakās, smaržās, nagu lakās), parabēni (tiek izmantoti kā konservanti mitrinošajos krēmos un dezodorantos), triklosās (antibakteriāla viela, kuru izmanto dezodorantos, zobu pastās un šķidrajās ziepēs), toluēns (izmanto matu un nagu lakās).[4]
Kā var aizstāt mikroplastmasu skaistumkopšanas līdzekļos?
Skaistumkopšanas produktos to var aizstāt, piemēram, skrubjos izmantot dabīgas sastāvdaļas: valriekstu, auzu, bišu vaska un citu dabīgu produktu daļiņas.
Paštaisīts skrubis ar auzu pārslām, kafiju, medu, olīveļļu un cukuru. Foto: Ance Zariņa.
Vai ir iespējams apturēt mikroplastmasas tālāko izplatīšanos?
2021. gada februārī tika iesniegts pieprasījums ES komisijai aizliegt mikroplastmasas pievienošanu skaistumkopšanas produktiem ar iepriekšēju nodomu. Tagad notiek pārrunas par šo tēmu un 2021. vai 2022. gadā, ja šo pieprasījumu apstiprinās, tiks izveidoti jauni noteikumi un ierobežojumi, lai apturētu šīs problēmas tālāku izplatību.
“Eiropas Savienībā un citur pasaulē pēdējo gadu laikā spēkā stājušies dažu plastmasas veidu ierobežojumi, bet tas nav mazinājis kopējo plastmasas produktu patēriņu. Ir vairāk jāiegulda plastmasas alternatīvu izstrādāšanā un jāatbalsta vienreiz lietojamo iepakojumu aizstāšana ar materiāliem, kas ražoti, piemēram, no jūrasaļģēm vai citiem dabiskas izcelsmes produktiem,” piebilst Valentīna Burdukovska.
Kā ikdienā cilvēki var darīt, lai cīnītos ar mikroplastmasas izplatīšanos problēmu?
“Svarīgi izglītoties par plastmasas veidiem, samazināt saskarsmi ar to un lietot alternatīvas, kur vien tas iespējams. Jāseko līdzi produktu un iepakojumu sastāvam. Šim mērķim daudz kur pasaulē ir izstrādātas mobilās aplikācijas, piemēram, lietotne “BEAT THE MICROBEAD”. Vislielāko ietekmi tomēr var sasniegt, iesaistoties risinājumu ieviešanā sistēmiskā līmenī, pa tiešo komunicējot ar ražotājiem, runājot ar nevalstiskajām organizācijām un radot spiedienu uz politiķiem, lai panāktu pārmaiņas likumdošanā,” iesaka Valentīna Burdukovska.
Kaut kas tik mazs un šķietami nekaitīgs tomēr nodara tik lielu postījumu gan dabai, gan cilvēkiem. Par šo problēmu vēl nav veikti pietiekami pētījumi, lai mēs varētu spriest pilnībā, taču viens ir skaidrs: mikroplastmasa – tā tikai izskatās pēc nieka.
[1] https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/priorities/circular-economy/20181116STO19217/mikroplastmasa-izcelsmes-avoti-ietekme-un-risinajumi “Mikroplastmasa: izcelsmes avoti, ietekme un risinājumi”
[2] http://www.vak.lv/index.php/dabas-verosanas-metodologija/plastmasas-piesarnojums “Personiskās higiēnas un kosmētikas līdzekļu saraksts, kas satur MP”
[3] https://www.zalabriviba.lv/ilgtspejigs-paterins/kimija/kimisko-vielu-apraksti/ftalati/ “Ftalāti”
[4] https://www.zalabriviba.lv/ilgtspejigs-paterins/kimija/kimisko-vielu-apraksti/ftalati/ “Ftalāti”
ANCE ZARIŅA (15)
1. vieta JVR nacionālā konkursā