JVR misija “Rīga 2030 – klimatneitrāla viedpilsēta”
Kategorija: raksts
Katrs cilvēks, katra māja, katrs zāles stiebriņš ir daļa no pilsētas. Tikai kopā rīkojoties ir iespējams savu vidi veidot par sapņu zemi. Pilsētu, kur gan iedzīvotājs, gan bitīte var brīvi pārvietoties un veikt savu lomu ekosistēmā. Ikviena indivīda, kopienas iesaiste ir svarīga. Pilsētas zaļināšana nav tikai utopiskas cerības, tās ir arī rīcības, ko vari veikt arī tu.
KĀPĒC DABA PILSĒTVIDĒ SVARĪGA?
Pilsētas sasilst par 29% ātrāk nekā lauku apvidi.[1] Rīgai ir augsts apbūves blīvums un asfalta īpatsvars, nav pietiekami zaļās zonas. Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda botāniķe, projekta “Pilsētas pļavas” idejas autore apgalvo, ka tiek pārmērīgi pļauta zāle un novāktas lapas parkos, cilvēku estētiskai vajadzībai. Personificējot augu, eksperte saka: “Nē, tev visu laiku jābūt tādai mazai meitenītei, mazai meitenītei, tu nedrīksti ziedēt, tev nedrīkst būt bērni, nedrīkst būt nekas,” ir tas ko mēs vēstām augiem, ja tos pāragri nopļaujam. Tiek liegts notikt tādiem ekoloģiskiem procesiem kā ziedu apputeksnēšana, sēklu attīstība, sēklu bankas atjaunošana augsnē. Tas kaitē, ne tikai sugu daudzveidībai, bet arī atņem augsnes barības vielas, dzīvniekiem nav pārziemošanas vietu, veido bīstamāku pilsētvidi. Tā rezultātā pilsēta vasarās vairāk uzkarst, ir pakļauta lietus ūdens plūdu riskiem un tas rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Taču ļaujot notikt dabiskajiem procesiem šos draudus iespējams samazināt, jo vesela augsne, kas ir mazāk sablīvējusies, spēj uzņemt vairāk ūdeni lietus laikā un siltā laikā, atdzesēt pilsētu.
Pētījumi liecina, ka pilsētās, kurās ir vairāk zaļo zonu, iedzīvotāji ir gan fiziski, gan emocionāli, gan sociāli veselīgāki. Jo būšana dabā veicina radošumu un veido kopīgu vietu, ārpus blokmājām, kur cilvēkiem ir iespēja satikties, komunicēt un justies labāk. Ir arī novēroti gadījumi, kad pilsētas zaļināšanas rezultātā pieaug nekustamo īpašumu vērtība un samazinās noziedzība tuvāk esošajās apkaimēs.[2]
Rīgas iedzīvotāja, Elizabete, 18 gadi, nav novērojusi plūdus, karstuma viļņus vai gaisa piesārņojumu savā apkaimē. Taču ļoti atbalsta vairāk zaļo zonu ieviešanu, pat ja tas nozīmētu, ka būtu mazāk vietas automašīnām. Jo emocionālās veselības tēma viņai ir tuva un piekrīt, ka zaļināšana būtiski uzlabotu, it īpaši jauniešu, ikdienu. Kā arī dažāda vecuma Rīgas iedzīvotāji ir apmierināti ar zaļajām zonām pilsētā. Viens iedzīvotājs apgalvo, ka centrā nav pietiekami zaļās zonas. Iedzīvotāji nav arī pret modernākiem risinājumiem pilsētas zaļināšanai, piemēram, vertikālie dārzi, puķupodi, kas piestiprināti pie vertikālas sienas. Iedzīvotāji arī minēja, ka zaļajās zonās lielākoties uzturas tikai vasaras periodā. Jaunietes apgalvoja, ka no dzīvokļa balkona izjūt gaisa piesārņojumu no automašīnas izplūdes gāzēm, izmešiem un vasarā izjūt izteiktus karstuma viļņus.
KO PAR ŠO DOMĀ RĪGAS IEDZĪVOTĀJI?
Marta Ažiganiča, 21 gads, dzīvo Rīgā, dzīvoklī, netālu pilsētas pļavai, sarunā apgalvo, ka nebija to pamanījusi, bet uzskata ka pilsētas zaļināšana ir ļoti svarīga. “Vajadzīgas nelielas ekosistēmas nevis betona džungļi,” saka Marta. Piebilst, ka nav pietiekami daudz informācijas par iespējām kā iedzīvotāji var piedalīties pilsētas zaļināšanā un ja iepriekš zinātu, būtu piedalījusies sēklu vākšanā un nodošanā. Viņa būtu arī sajūsmā par kopienas dārzu. Kāpēc Marta vēlētos piedalīties šāda dārza veidošanā: “Jo man pilsētā pietrūkst saskarsmes ar dabu. Un tieši dabu kas kaut ko dod, nevis tukšu zāli”.
Taču lai pilsētas zaļināšana būtu veiksmīga ir nepieciešami savienojumi starp zaļajām zonām, tādi kā “zaļie koridori”. Tie nodrošinātu sugu pārvietošanos starp zonām un kopīgi plašāku sugu daudzveidību.
Nora Gāgane, Rīgas domes stratēģiskās plānošanas nodaļas galvenā telpiskās attīstības plānotāja- eksperte, intervijā paskaidro, ka daudzdzīvokļu māju pagalmus iespējams izmantot kā zaļās zonas. Viņa atzīst ka iedzīvotājiem var rasties bailes par drošību, ja pagalms vienmēr ir atvērts. Apgalvo, ka atbalsta mehānismi, kā piemēram nodrošināšana ar augsni un rīkiem, kopīgās pļavas ieviešanai, var veicināt iedzīvotāju iesaisti. “Pilsētai ir jārada šādi zaļināšanas plāni iesaistot sabiedrību, tādā veidā, pirmkārt, viņus uzrunājot, izglītojot, otrkārt, kaut kādā veidā veicinot izpratni par to, ka arī mēs varam, kā jebkurš iedzīvotājs iesaistīties savas apkārtējās vides veidošanā.”
Vilma, 18 gadi, dzīvo Rīga, dzīvoklī, apgalvo, ka neizjustu nedrošības sajūtu, ja atvērtā pagalmā tiktu ierīkota zaļā zona, taču atzina, ka nav pārliecināta, ka kaimiņi tik pozitīvi uztvertu šo ideju.
“Jo lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo klimats arī ir stabilāks,” piebilst Rūta Sniedze. Viņa skaidro, ka nelielās platībās pilsētā var veidot pilsētas pļavas, kas primāri palielina dabas daudzveidību. Var veidot, gan publiski pieejamā pilsētvidē, gan katrs pats savā pagalmā. Pļaujot tās retāk, taču savācot zāli, lai tā nemēslotu augsni un pļava varētu veidoties. Izveidojot šādas pļavas augiem ir ļauts ziedēt, nevis tikt uzreiz nopļautiem.
KO TU VARI DARĪT?
Veicot savu ieguldījumu, labumu gūst ne tikai vide, bet arī mēs paši. Piedaloties aktivitātēs iespējams iepazīt līdzīgi domājošus cilvēkus, iegūt jaunas draudzības un kontaktus, atrast jaunus hobijus. Sēklu vākšana, kuras rezultātā sēklas tiks nodotas Latvijas Dabas fondam, lai pļavās veicinātu bioloģisko daudzveidību, palīdzēs attīstīt zināšanas sugu atpazīšanā un var kļūt par jautru tradīciju ģimenes vai draugu lokā! Pilsētas pļavās visbiežāk sastopamas tādas sugas kā parastā pīpene, savvaļas burkāns, rasaskrēsliņš, ārstniecības pātaine.
Ir pavisam normāli izjust bažas par pagalmu atvēršanu dabai vai cita veida iesaisti pilsētas zaļināšanā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Taču ir dažādi veidi, kā vari iesaistīties un mēģinot, pieliekot savu pirkstu, sapratīsi kas ir tev piemērotākais veids, lai iesaistītos savas pilsētas zaļināšanā. Varbūt tev padodas praktiski darbi, vēlies pamēģināt dārzniecību, taču nav pašam savs dārzs- piedalies pilsētas dārza veidošanā. Ja labāk padodas darboties komandā, pievienojies savas apkaimes biedrībai. Ir vēl daudzi citi veidi kā iesaistīties, attēloti iepriekš redzamajā infografikā. Jo mēs katrs esam unikāls ar savām prasmēm un iemaņām, vēlmi iemācīties ko jaunu un palīdzēt videi, kurā dzīvojam. Ikviena pienesums ir svarīgs, lai veidotu saliedētu pilsētas kopienu, kas spēj panākt pozitīvus rezultātus ne tikai savai veselībai, bet arī dabai!
Avoti:
[1] https://www.weforum.org/stories/2022/10/cities-heat-urban-greening/
[2] https://www.climateforesight.eu/articles/the-benefits-of-urban-greening/
Autors: Estere Felicita Žukovska (16)
Jauno vides reportieru misija “Rīga 2030 – klimatneitrāla viedpilsēta” norisinājās 2025. gada 12.-13. decembrī Rīgā. Izaicinājumā piedalījās vairāk nekā 30 jaunieši no visas Latvijas. Dalībnieki divas dienas pētīja galvaspilsētas vides aizsardzības izaicinājumus un veiksmes stāstus, analizējot Rīgas ceļu uz mērķi – līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu, ilgtspējīgu un tehnoloģiski attīstītu pilsētu.