Nacionālais konkurss: 1. vieta
Kategorija: Raksti
Vecuma grupa: 15–18 gadi
Latvija var lepoties ar saviem mežiem, kas aizņem vairāk nekā 50% no valsts teritorijas, Latvijas mežiem klājas izcili, tie tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi – šādus un dažādus citus apgalvojumus bieži var dzirdēt publiskajā telpā. Vai tiešām mežiem klājas tik spoži, vai šie ir tikai virspusēji izskaistināti apgalvojumi?
Mežs, tā funkcijas un ekosistēmu pakalpojumi
Mežs nav tikai koki, bet gan ļoti nozīmīga dabiskā sistēma. Mežu veido vairāki stāvi, dažādas struktūras un struktūrelementi. Svarīga ir struktūru dažādība, mežu nepārveidošana par koku plantācijām.
Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, ornitologs, norāda:
Ļoti būtiski, ka mežos ir mirusī koksne, koki ir dažāda vecuma, izmēra un dažādu sugu.
Mirušie koki – kritalas, sausokņi, stumbeņi – sadaloties rada barības vielas, kalpo par mājvietu, slēptuvi neskaitāmiem organismiem, ir meža dzīvības oāze [1]. Mirušā kokā ir vairāk dzīvības nekā dzīvā.
Mežs visupirms ir mājas bagātīgai dzīvo būtņu daudzveidībai – nodrošina mājas 80% no visas pasaules sauszemes bioloģiskās daudzveidības [2]. Katrai dzīvajai būtnei ir sava unikālā un neaizvietojamā loma.
No meža arī cilvēki gūst dažādus labumus – ekosistēmu pakalpojumus. Nereti cilvēku pirmā asociācija ir koksnes un naudas ieguve, taču mežs ir daudz kas vairāk. Mežs uzkrāj oglekli, ražo, attīra gaisu, filtrē ūdeni, kontrolē plūdus un eroziju, uztur bioloģisko daudzveidību, sniedz pārtiku, veicina arī fizisko, garīgo veselību [3].
Mežā galvenā loma ir dabiskajiem procesiem, cilvēku saimniekošana un iejaukšanās nebūt nav nepieciešama, taču visā pasaulē cilvēki arvien intensīvāk apsaimnieko un pārveido mežus. Cilvēki negatīvi ietekmē mežus, tos fragmentējot, nosusinot, ierobežojot dabiskos traucējumus, veicot cirtes, regulējot ūdensteces, iznīcinot dzīvotnes, bioloģisko daudzveidību. Saimniekošana mežos bieži darbojas pretēji biotopa interesēm.
Pasaules mežu aina un spilgtākie piemēri
Izdzirdot mežu izciršanu, prātā nāk Amazones lietus meži, uz kuriem kā slikto piemēru bieži norāda Eiropa, taču arī Eiropas mežiem neklājas spoži – svarīgi skatīties ne tikai uz meža platību un koksnes daudzumu, bet arī bioloģiskās daudzveidības un mežu vecuma aspektu. Jau 18% no Amazones lietus mežiem ir pilnībā iznīcināti, vēl 17% ir degradēti [4]. Spilgts piemērs intensīvās mežsaimniecības negatīvajai ietekmei uz bioloģisko daudzveidību ir pagājušā gadsimta 80. gadu Zviedrijas situācija, kad izmira vidējais dzenis, tam tuvojās arī baltmugurdzeņa populācija, jo iznīcināja to mājas – piemērotos mežus [5].
Katras valsts, teritorijas mežu stāvoklis ir atšķirīgs, taču viens ir skaidrs – mežiem neklājas izcili, bioloģiskā daudzveidība lielā daļā gadījumu samazinās. Eiropas Savienības Putnu direktīva norāda, ka vismaz 32% no Eiropas putnu sugām nav labā aizsardzības stāvoklī [6].
Kā tad klājas Latvijas mežiem?
Mežizstrādes apjoms Latvijā pēdējo desmitgažu laikā ir krietni pieaudzis – no 5 milj. m3 pagājušā gadsimta 80. gados līdz 12 milj. m3 pēdējā desmitgadē līdz 2020. gadam [7].
AS “Latvijas valsts meži” mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis apgalvo, ka
Latvijas meža platība kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem ir divkāršojusies.
Pēc teiktā aptuveni 50% no Latvijas teritorijas klāj meži, bet ir ļoti būtiska nianse – pēc pašreizējās Latvijas mežu likumdošanas šajā platībā tiek ieskaitīti arī izcirtumi. Tātad, ja Latvijā nocirstu visus mežus līdz pat pēdējam kokam, meža platība nemainītos.
Viesturs Ķerus uzsver:
Aiz formālā meža platības pieauguma, redzam, ka pieaug 1-20 gadus jaunu mežu, taču samazinās mežu, kas pārsnieguši 20 gadu vecumu, tai pat laikā daudzām sugām ir nepieciešami tieši veci un dabiski meži.
Cik patiesībā Latvijā ir dabisku mežu?
No dabas aizsardzības viedokļa par dabiskiem varam uzskatīt mežus, kas atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu kritērijiem. Tos veido dažādu vecumu un dimensiju koki, sausokņi, kritalas, arī raksturīgo sugu klātbūtne.
Lai bioloģiski vērtīgi meži izveidotos un saglabātos, cilvēku darbība ir nevēlama. Šobrīd bioloģiski vērtīgi ir tikai 10% no visiem mežiem [8]. Aizsargājamos mežu biotopus lielā daļā gadījumu joprojām turpina izcirst.
Vislabāk aizsargātie meži ir tie, kur aizliegta galvenā cirte, tādu ir tikai 7,13% no kopējās meža platības [9].
Spilgti piemēri bioloģiskās daudzveidības samazināšanās sakarā ir putni. Tieši meža putnu sugas pēc populāciju samazināšanās ierindojas pirmajās trīs vietās.
Īpaši spilgts un satraucošs piemērs ir mežirbe, kas ir nometniece un dzīvo mežos, mežirbju populācija no visām putnu sugām, kuru tendences redzamas monitoringā, gājusi mazumā visstraujāk – sarukusi par aptuveni 90%,
izceļ Viesturs Ķerus.
Kā vēl vienu piemēru var minēt vistu vanagu, kam arī klājas arvien sliktāk un populācija mežos samazinās [10]. Sarūk arī dažādas augu, sēņu, ķērpju un citas sugas.
Latvijas mežu politika turpina noplicināt mežus
Ir pamats nopietnām bažām, ka Latvijas mežu situācija pasliktināsies, ņemot vērā 2022. gada 21. jūnijā veiktos Ministru kabineta grozījumus “Noteikumos par koku ciršanu mežā”, kas tagad ļauj cirst jaunākus bērzu, priežu un egļu mežus. Grozījumu veikšana tika pamatota ar enerģētiskās krīzes risināšanu [11].
Viesturs Ķerus atspēko šo argumentu:
Tas ir viltus arguments – šie noteikumu grozījumu ar dažādiem oficiāliem argumentiem tika virzīti kopš 2017. gada, vēlme ir tikt pie šobrīd necērtamu mežu ciršanas, grozījumi nerisinās krīzi, Latvijā saražotās enerģētiskās koksnes apjoms jau līdz šim bija lielāks nekā mums nepieciešams.
Ilgtspējīga mežsaimniecība – līdzsvars starp vides un ekonomiskajām interesēm
Ir nepieciešams stingrāk aizsargāt un saglabāt bioloģiski vērtīgos mežus, bet nepietiek tikai ar aizsargājamo teritoriju ieviešanu, ir jāapsaimnieko arī jebkuru citu mežu ilgtspējīgi. Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana balstās uz ilgtspējas principiem, līdzsvaru starp trim pīlāriem: vides, ekonomisko un sociālo. Praksē ilgtspējīga mežsaimniecība sevī ietver dabai draudzīgākas metodes, tas ir, dabisko procesu atdarināšanu, daudzveidīgu struktūru, mirušās koksnes, bioloģiskās daudzveidības, dzīvotņu saglabāšanu un veicināšanu, izlases ciršu veikšanu. Daudzviet pasaulē ilgtspējīgā mežsaimniecība ir attīstītāka un izplatītāka nekā Latvijā, bet arī Latvijā ir labie piemēri.
Strādāju ar izlases cirtēm, finansiāli, es domāju, ka būtu diezgan liels zaudētājs, ja būtu nocirtis kokus kailcirtē. Kāpēc man jānozāģē viss mežs, ja daļa koku var turpināt augt, nevēlos arī krasus pārveidojumus savā zemē,
atzīst un komentē mežzinis, mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas “Pūpoli” saimnieks Raimonds Mežaks.
Pasaules Dabas Fonds ir izveidojis vairākas meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritorijas, kurās saimnieko dabai draudzīgāk un māca to darīt arī citiem [12].
Viesturs Ķerus uzsver:
Ir jāsaimnieko mežos gudrāk. Ir iespējams iegūt pat to pašu koksnes apjomu, saimniekojot ar izlases cirtēm, sezonālu strādāšanu. Mēs savus kokus iztirgojam relatīvi lēti, ja ražotu gudrāk, mēs varētu arī ar mazāku koksnes apjomu pelnīt vairāk, tas var palīdzēt necirst mežus tik intensīvi un saglabāt dabas daudzveidību.
Ilgtspējīgai mežsaimniecībai ir liels potenciāls – tā var veiksmīgi darboties. Nav daudz variantu, ja vēlamies saglabāt mežus, mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību, mums ir jāmaina šī brīža intensīvā mežu apsaimniekošana.
Atsauces:
[1] Pasaules Dabas Fonda video materiāls par mirušo koksni mežā: http://www.pdf.lv/lv_LV/meza-biologiska-daudzveidiba/kritala
[2] https://wwf.panda.org/discover/our_focus/forests_practice/importance_forests/
[3] https://forest.jrc.ec.europa.eu/en/activities/forest-ecosystem-services/
[5] Latvijas Ornitoloģijas biedrības dokumentālā filma “Mājas mežā”, 2022
[6] Eiropas Savienības Putnu direktīva: https://ec.europa.eu/environment/nature/legislation/birdsdirective/index_en.htm
[7] Dati: Saliņš 1999, Valsts meža dienests; grafiks atrodams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=mCsVHBR-V6A&t=585s
[8] Dati: Dabas aizsardzības pārvalde, Dabas skaitīšana jeb Latvijas pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija
[9] Dati: Valsts meža dienesta 2021. gada publiskais pārskats, atrodams šeit: https://www.vmd.gov.lv/lv/media/1478/download?attachment
[10] Latvijas Ornitoloģijas biedrības dienas putnu valsts monitoringa gala atskaite par 2022. gadu; grāmata “Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas.”
[11] Raksts par Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem “Noteikumos par koku ciršanu mežā”: https://lvportals.lv/dienaskartiba/342379-valdiba-izlemj-aiz-sevis-atstat-kailcirtes-pienemti-grozijumi-noteikumos-par-koku-cirsanu-meza-2022 [12] Informācija par Pasaules Dabas Fonda meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritorijām: http://www.pdf.lv/lv_LV/demonstrejuma-teritorijas
Autore: Monta Heidemane, (17 gadi), Jaunie vide reportieri