JVR misija ”Dabas atjaunošana”
Kategorija: Raksts
Ikdienā pastaigājoties, mēs bieži sastopam dažādas augu un dzīvnieku sugas – dažas šķiet „tik skaistas!”, bet citas izraisa jautājumu: „kāpēc šī suga ir šeit?” Šie uzskati bieži vien nav balstīti uz zināšanām, tāpēc var būt aplami. Patiesībā neviena suga nav tikai „laba” vai „slikta” – katrai sugai ir sava nozīme un loma ekosistēmā. Tomēr, ja suga nonāk nepareizā vietā, un sāk nekontrolējami izplatīties, tā var nodarīt milzīgu postu. Vai pirms iegādājamies eksotisku augu vai dzīvnieku, mēs padomājam, kādas sekas tas var atstāt uz apkārtējo vidi?
Svešzemju suga vai tomēr invazīvs drauds?
Nereti cilvēkiem šķiet, ka termini „svešzemju suga” un „invazīva suga” ir sinonīmi, tomēr tas tā nav. Invazīvās sugas ir svešzemju organismi, kas, nonākot jaunā vidē, var nodarīt būtisku kaitējumu dabai, ekonomikai un cilvēku veselībai. Savukārt „svešzemju suga” vienkārši apzīmē sugas, kuru dabiskais izplatības areāls nav Latvijā, bet kaut kur ārpus.
‘’Tās ir ļoti dažādas, ir tādas, kuras savvaļā bez cilvēka nevarētu izdzīvot, piemēram, dālijas un gladiolas, ko rudenī rokam ārā, pārzieminām un pavasarī stādām atpakaļ.’’ norāda LATVIANATURE invazīvo sugu nodaļas vadītāja Sandra Rutkovska, skaidrojot, par svešzemju sugām.
Atgriežoties pie invazīvajām sugām, tās var būt- dzīvnieks, sēne, zivs, baktērija vai pat organisma sēkla. Invazīvo sugu viena no raksturīgākajām īpašībām ir spēja izspiest vietējās sugas no dabiskās vides, izjaucot ekoloģiskos procesus un apdraudot ekosistēmas līdzsvaru.
Invazīvo sugu radītās briesmas.
Invazīvās sugas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem visā pasaulē. Var likties, ka tas nekas – viena suga vairāk vai mazāk, tā pat neko nenozīmē. Tomēr, ja kāda suga sāks nekontrolēti izplatīties, tā izjauks ierasto barības ķēdi, kas novedīs ne tikai pie vienas sugas iznīkšanas.
Invazīvās sugas šajā ziņā ir ieguvējas. Tās nereti izrādās stiprākas par vietējām sugām, tātad, konkurējot par resursiem – barību un dzīvotnēm, vietējām sugām ir mazākas cerības uzvarēt. Tām, ienākot citā vidē, nav dabisko ienaidnieku, tādēļ tās var vēl plašāk un nekontrolējamāk izplesties. Vēl būtiski ir tas, ka tās var ienest slimības, pret kurām vietējie augi nav spējīgi cīnieties.
Santa Rutkovska saka: ‘’Invazīvās sugas ir sliktas, jo tās veido monoaudzes, neļaujot zemsedzē izspraukties cauri citām sugām. Sauvkārt tas kaitē ne tikai augiem, bet arī dzīvniekiem un kukaiņiem.’’
Kā jau iepriekš teikts, tās var apdraudēt cilvēka veselību, piemēram, Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) var radīt bīstamus apdegumus. Proti, invazīvas sugas var kaitēt ekonomikai. Spilgts piemērs ir Spānijas kailgliemezis (Spanish slug), kas salīdzinoši nesen ir parādijies Latvijā, un apēd visu, kas nonāk tā ceļā. Tā rezultātā zemnieki un mazdārziņu saimnieki saskaras ar materiāliem zaudējumiem.
Invazīvo sugu izplatība.
Invazīvās sugas jaunās teritorijās ienāk cilvēku apzinātas vai nejaušas darbības reultātā, piemēram, tirdzniecības, ceļošanas un lauksaimniecības dēļ. Protams, patstāv arī dabiskais faktors. Augu sēklas izplatās ar vēja, ūdens, kukaiņu vai putnu palīdzību [1]. Tomēr visbiežāk invazīvās sugas mēs labprātīgi ievedam kā skaistus, eksotiskus augus un dzīvniekus, nerēķinoties ar sekām, kas var rasties, ja mēs tos tīši vai netīši izlaižam savvaļā. Retākos gadījumos invazīvās sugas ir ievestas speciāli, piemēram, jau minētais Sosnovska latvānis, kuru ieveda Latvijas teritorijā kā lopbarības augu. Savu lomu spēlē arī klimata pārmaiņas, kas veicina sugu migrēšanu uz labākām un piemērotākām dzīves vietām.
Kā un kad invazīvās sugas ienāca Latvijas teritorijā?
Latvijā tēma par invazīvajām sugām vienmēr ir bijusi aktuāla, jautājums tikai – cik daudz par to tika runāts? 2004. gadā Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, atvērās durvis uz starptautisko tirgu, kas deva iespēju ienākt gan jaunām precēm, gan jaunām invazīvajām sugām.
Skatoties tālākā pagātnē, eksperte Santa Rutkovska min: ‘’Pirmā Pasaules kara laikā zirgus baroja ar sienu, kuru Latvijas teritorijā ieveda no ārzemēm ar negaidīu piedevu, blīvo skābeni, jeb plāšāk pazīstamu kā zirgskābeni (Rumex confertus). Tā kļuva par invazīvo sugu gan Latvijā, gan visā Eiropā.’’
Situācija Latvijā.
Kreisā pusē redzama invazīvo augu sugu izplatība Latvijas teritorijā. Labajā- dzīvnieku. [2]
Pēc literatūras [3] datiem 71 augu un 64 dzīvnieku sugas ir klasificējamas kā invazīvās sugas. Kā redzams attēlos, Latvijas situācija nav apskaužama. Tomēr, Ministru kabineta izdotajos noteikumos, minēta tikai viena suga, kura obligāti ir jāapkaro. Šī īpašā suga ir Sosnovska latvānis. Tas savukārt rada jautājumu- vai no visām 135 invazīvajām sugām, tikai viena ir uzskatāma par draudu?
Bīstamākās augu un dzīvnieku invazīvās sugas.
Ejot pastaigā pa mežu vai pļavu, var bieži redzēt puķu sprigani (Impatiens glandulifera) un Kanādas zeltgalvīti (Solidago canadensis) un ošlapu kļavu (Acer negundo) [4]. Lai gan mēs apzināmies, ka tās ir invazīvas sugas, bieži vien tās šķiet nekaitīgas. Savukārt, ja mēs pļavā ieraudzīsim latvāni, centīsimies no tā izvairīties, jo tas rada nepatīkamus apdegumus, kas var novest pie smaga stāvokļa slimnīcā. Daži jūtīgāki cilvēki izvairīsies no daudzveidīgās mārītes, kas var radīt alerģisku reakciju. Turpretī, mežu īpašnieki, baidīsies no mizgrauža. Apkopojot informāciju, nevar noteikt pašu ‘’sliktāko’’ sugu, tas ir atkarīgs, pēc kādiem kritērijiem mēs tās vērtējam.
Attēla autore – Patrīcija.
Invazīvo sugu apkarošanas iespējas.
Var šķist, ka apkarot invazīvās sugas ir kā cīnīties ar vējdzirnavām, bet vai tā ir patiesība?
LATVIANATURE invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska saka: ‘’Pirms centies iznīcināt ienaidnieku, tas vispirms jāiepazīst.’’
Uz visām sugām nevar attiecināt vienu metodi, kā to apkarot. Atkarībā no sugas pazīmēm var izvēlēties vispiemērētāko metodi tās iznīcināšanā, piemēram, lai iznīcinātu ošlapu kļavu ir vairāki paņēmieni. To var nocirst un tā celmu apstrādāt ar AAL, kas neļaus augt atvasēm, vai arī nocirst šo koku, un celmu safrēzēt. Savukārt, lai iznīcinātu puķu sprigani, ir vienkāršaki veidi: to var tvaicēt, noganīt, mulčēt vai izraut.
Tātad ir iespējams iznīcināt invazīvās sugas, bet eksperte uzsver: ‘’Ar invazīvajām sugām ir jācīnās gudri un visiem kopā’’.
Kā jau noprotat, viens cilvēks nespēs effektīvi cīnīties pret konkrētu sugu. Latvijā ir izveidota digitāla platforma ‘’Invazīvo sugu pārvaldnieks’’ [5], kur ikviens var ziņot atbildīgajām iestādēm, ja dabā pamanījis kādu invazīvu sugu. Šī platforma palīdz novērtēt situāciju un pieņemt tālākos lēmumus par rīcību.
Atsauces:
[1] https://enciklopedija.lv/skirklis/4757-invaz%C4%ABv%C4%81s-augu-sugas-Latvij%C4%81
[2] https://search.app/jXzozKTswFiuQ6W98
[3] ‘’Invazīvo sugu rokasgrāmata’’
[4] https://www.vaad.gov.lv/lv/sugu-saraksts?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
[5] https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/
Autores: Zane Miķelsone (16), Linda Zaharevska (16), Patrīcija Rugāja (16)
Jauno vides reportieru misija ‘’Dabas atjaunošana’’ 2024. gada 6. un 7. decembrī pulcēja vairāk nekā 25 jauniešus no visas Latvijas, lai pētītu un izzinātu vides problēmas, kā arī popularizētu risinājumus un apgūtu mūsdienu mediju rīkus sabiedrības informēšanai par Jūrmalas un Ķemeru Nacionālā parka dabas atjaunošanas izaicinājumiem un risinājumiem.
Misijas laikā jauniešiem bija iespēja izpētīt dažādas vides tēmas un veidot rakstus, foto, video reportāžas un podkāstus.