JVR misija ”Dabas atjaunošana”
Kategorija: Raksts
Katram cilvēkam dabiskie produkti aizņem kādu dzīves daļu, bet neviens neaizdomājas, kāpēc tos vispār ražo? Pirms 100 gadiem, dabiskās pļavas aizņēma gandrīz trešdaļu Latvijas teritorijas, bet šodien tās sarukušas līdz niecīgiem 0.9% . Vai tas nozīmē, ka uzņēmējdarbība un daba nevar sadzīvot?
Dabiskās pļavas
Katram cilvēkam dabiskie produkti aizņem kādu dzīves daļu, bet neviens neaizdomājas, kāpēc tos vispār ražo? Pirms 100 gadiem, dabiskās pļavas aizņēma gandrīz trešdaļu Latvijas teritorijas, bet šodien tās sarukušas līdz niecīgiem 0.9% . Vai tas nozīmē, ka uzņēmējdarbība un daba nevar sadzīvot?
Dabiskās pļavas izklausās labi, bet kas tas ir? Ko tās mums dod? Tā ir zālāju ekosistēma, kas bioloģiskās daudzveidības izpratnē ir piesātināta ar augu, kukaiņu sugām un tā ir mājvieta putniem un citiem dzīviem organismiem. Par dabiskām, sauc tās pļavas, kurās sastopama augsta augu sugu daudzveidība, un uz katra kvadrātmetra var atrast vairāk nekā 50 augu sugas. Pie dabisko pļavu iznīkšanas galvenokārt ir vainīga cilvēku darbība – lauksaimniecība [1].
Lai šīs pļavas sasaistītu ar sabiedrību 31.01.2024 tika izveidots zīmols “Dabisko pļavu produkts” [2]. LDF (Latvijas dabas fonds) norāda, ka zīme “Dabisko pļavu produkts” ir pirmā zīme produktu marķēšanai ar tiešu ietekmi uz dabas aizsardzību [3]. Zīme tiek piešķirta uzņēmējiem [4], kuri apsaimnieko ilggadīgos zālājus, no kuriem vismaz 0,3 ha ir dabiski zālāji, un ražo ar tiem saistītus produktus – gaļu, medu, zāļu tējas, piena produktus, amatniecības izstrādājumus vai piedāvā lauku tūrisma pakalpojumus [5].
Zīmes grafiskais attēls – koša pļavas puķe, kuru ar abām rokām apskāvis cilvēks, simbolizē pļavas un cilvēka neatraujamo saistību, jo dabiskās pļavas nevar pastāvēt bez cilvēka klātbūtnes, savukārt cilvēki var iegūt un baudīt dabisko pļavu sniegtos labumus.
“Latvijas Dabas fonda (projekta LatViaNature) pārstāves Andra Līviņa un Lelde Kantāne pēc novērojumiem uzskata, ka cilvēki nav pietiekami izglītoti un informēti par dabiskajām pļavām un to izmantošanas iespējām, kā arī uzturēšanas grūtībām. Toties, lai izglītotu sabiedrību par šo produktu esamību, eksperti vada dažādus pasākumus, piemēram, meistarklases, seminārus, degustācijas kā arī nodrošina dažādas produktu tirdzniecības iespējas.
Ko par Dabisko pļavu produktiem domā vietējie iedzīvotāji?
Mūsu vizītes laikā Jūrmalā, aptaujājām dažādu vecuma cilvēkus un uzdevām sekojošos jautājumus:
- ’’Vai jūs zināt kas ir ‘’Dabisko pļavu produkts?’’’’
- ‘’Vai kādreiz esat lietojuši produktus kuriem ir šis marķējums (Dabiskās pļavas produkts)?’’
- ‘’Vai jūs pievēršat uzmanību produktu izcelsmei, sastāvam un kvalitātei? (Gan pārtikas produkti, gan kosmētika, u.t.t.)’’
Pirmais anonīnamais intervējamais uzskata (vecumā ap 50 gadi): Es nepērku produktus veikalos, jo, manuprāt, šiem produktiem ir slikts sastāvs un kvalitāte. Es esmu pieradis pirkt dabiskos produktus caur tiešo pārdošanu pie saimniekiem, kuri paši uztur un apsaimnieko savu saimniecību, un personīgi nekad neesmu saskāries ar šo marķējumu. Pēc manām domām, labāk piemaksāt un saņemt ‘’īstu’’ ēdienu, nevis ēst kaut ko līdzīgu ēdienam, kuru lielākā daļa aizņem ĢMO (ģenētiski modificēti organismi) un tam līdzīgas lietas.
Otrais anonīmais intervējamais uzskata (vecumā ap 20 gadi): Es esmu redzējis tādu marķējumu, kā arī esmu lietojis šādu tēju, atceros ka reiz man to uzdāvināja. Bet veikalā es pievēršu uzmanību vairāk cenai, nekā kvalitātei, izcelsmei un sastāvam. Diemžēl mūsdienas imports ir lētāk, un tas ir iemesls kāpēc īpaši es pērku dabiskos produktus no ārzemju ražotājiem.
Aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki ar dažādām patērētāju paradumiem atšķirīgi vērtē zīmolu “Dabisko pļavu produktu”. Daļa no jauniešiem ir informēti par šo marķējumu, taču bieži izvēlas lētākus importētos produktus, nevis vietējos ar dabisko pļavu marķējumu, vairāk pievēršoties cenai nekā kvalitātei. Savukārt pieaugušie cilvēki, kas nav tik informēti par šādām kampaņām, tomēr biežāk izvēlas veselīgākus un dabiskākus produktus, rēķinoties ar to kvalitāti un labumu veselībai.
Šī atšķirība liecina par nepieciešamību veidot plašāku izglītošanu par dabiskajām pļavām un to produktiem, lai veicinātu sabiedrības interesi un izvēli šādos ilgtspējīgos produktos, ar kuru jau aizņemas Latvijas pārvaldībā, proti, Latvijas dabas fonds.
Saruna ar sertificēto herbālisti – Sanitu Matuli
Herbāliste Sanita Matule Ķemeru Nacionālajā parkā, Antiņciemā “Vidnieku” mājās kopā ar vīru apsaimnieko bioloģiski augstvērtīgus zālājus un sauc tās par miljons vērtām pļavām. Sanita iepriekš aizrāvusies ar aromterpiju, kas arī ir saistīta ar augiem, taču savas zināšanas krietni papildinājusi herbālistikas kursos un tagad var pilntiesīgi saukt sevi par herbālisti.
Antiņciema pļava
Sanita no savvaļas augiem gatavo gan tējas, gan ar sāli saberztus un kaltētus garšaugus, sīrupus, pulverus, ziedes skaistumam un veselībai. Vesela pļavas kulinārija no savvaļas augiem! Nezālīšu pesto – vai tas neskan intriģējoši?
Sanita piedāvā arī meistarklases ar un par ārstniecības augiem – augu dekoru pīšana, ziedes, skrubja, sīrupa, uzlējumu gatavošana. Meistarklases iespējamas gan izbraukumos, gan uz vietas Antiņciemā, ģimenes tūrisma saimniecībā “DARE atpūties pļavā”. Sanita uzņem ekskursantus izglītojošās pastaigās pa pļavu un rīko dažādus pasākumus, piedāvā baudīt mieru un klusumu dabiskajās pļavās.
“DARE atpūties pļavā” pieejama arī zīmola “Sanitas Pļavas veltes” bodīte, kā arī – iespēja uzaicināt piedalīties gadatirgos, izbraukuma tirdzniecības un citos pasākumos [6].
Mēs ciemojāmies pie Sanitas un viņas ģimenes tūrisma saimniecībā “DARE atpūties pļavā”, kā arī uzdevām jautājumus cilvēkiem gan no Latvijas, gan no ārzemēm – cik tie ir ieinteresēti par aktīvo atpūtu dabā, proti, ‘’DARE atpūties pļavā’’.
‘’DARE atpūties pļavā’’
Sanita mums pastāstīja, ka piedāvājumi tūristiem ir cauru gadu un lielākais pieprasījums ir vasaras un rudens sezonā. Tūristi, parasti ciemojas gan mazās, gan lielās grupās, un kopā pa vienu sezonu šo tūrisma objektu apmeklē apmēram 80 cilvēki. Sanita skaidro, ka viesu skaits ir atkarīgs no viņas, jo ir izdevīgāk un noderīgāk piedalīties dažādos tirdziņos un pasākumos, kuri tiek rīkoti apdzīvotās pilsētās, viņa var iepazīstināt ar sevi un stāstīt par dabiskām pļavām un to produktiem.
Katrs cilvēks…
Mēdz teikt, ka viens cilvēks nespēj neko mainīt, tomēr jāatceras, izvēloties produktus ar dabisko pļavu marķējumu, cilvēki ne tikai atbalsta mazos uzņēmējus, bet arī veicina dabisko pļavu saglabāšanu un sniedz ieguldījumu Latvijas dabas nākotnes labā.
Dabiskās pļavas – tā ir dzīvība un dabas daļa, kas mūs apkārt ietekmē vairāk, nekā mēs varētu domāt. Ikdienā bieži nemaz neapzināmies, cik svarīgas ir šīs pļavas – tas ir dabas bioloģiskās daudzveidības centrs, kuru mēs sākam novērtēt tikai tad, kad tā ir uz iznīcības sliekšņa.
Kā teicis ASV bijušais prezidents Baraks Obama: “Mēs esam pirmā paaudze, kas izjūt klimata pārmaiņu sekas, un pēdējā paaudze, kas var kaut ko mainīt.” Šī apziņa liek mums uzņemties atbildību, kuru nevar atlikt uz rītdienu. Mūsu izvēles – vai tās būtu vietējo produktu iegāde vai aktīva iesaiste dabas saglabāšanā – var kļūt par pagrieziena punktu, kas ļaus mums ne tikai aizsargāt pļavas, bet arī saglabāt cerību uz dzīvotspējīgu nākotni. Atbalstot dabisko pļavu produktus, mēs ne tikai piedalāmies vides aizsardzībā, bet arī stiprinām mūsu saikni ar Latviju – zemi, kuru visi kopā saucam par mājām.
Atsauces:
[1] https://dabiskoplavuprodukts.lv/dabiskas-plavas/kas-ir-dabiskas-plavas
[2] https://dabiskoplavuprodukts.lv/par-zimolu/par-zimolu-dabisko-plavu-produkts
[3] https://latvianature.daba.gov.lv/jaunumi/radits-jauns-zimols-dabisko-plavu-produkts/
[4] https://dabiskoplavuprodukts.lv/razotaji
[5] https://grasslife.lv/plavas-produkti/
[6] https://dabiskoplavuprodukts.lv/razotaji/sanita-matule-sanitas-plavas-veltes-dare-atputies-plava
Autori: Elizabete Harmsone (14), Ričards Gražis (15), Elisa Kurciņa (15)
Jauno vides reportieru misija ‘’Dabas atjaunošana’’ 2024. gada 6. un 7. decembrī pulcēja vairāk nekā 25 jauniešus no visas Latvijas, lai pētītu un izzinātu vides problēmas, kā arī popularizētu risinājumus un apgūtu mūsdienu mediju rīkus sabiedrības informēšanai par Jūrmalas un Ķemeru Nacionālā parka dabas atjaunošanas izaicinājumiem un risinājumiem.
Misijas laikā jauniešiem bija iespēja izpētīt dažādas vides tēmas un veidot rakstus, foto, video reportāžas un podkāstus.