Nacionālais konkurss: 3. vieta
Kategorija: Raksti
Vecuma grupa: 15–18 gadi
Viens cilvēka atkritums ir cita cilvēka resursi! Aprites skapis eko laukumā Lapsu ielā 19, Cēsīs. Foto: Ance Zundovska
Bioreģionā, Cēsu novadā ir vairākas iespējas dot kādam priekšmetam otru dzīvi. Cēsīs ir vairāki videi draudzīgi lietu apmaiņas punkti un laukumi, kur var nodot lietas lietojamā stāvoklī, kuras kādam citam vēl var noderēt. Aprites ekonomika sabiedrībā nav aktuāla, jo sabiedrībā ir palikuši lineārās ekonomikas principi.
Kā veicināt aprites ekonomiku mūsdienās?
Lineārā ekonomika ir nopietna problēma, kas ir jārisina tagad. Pasaukes Dabas fonda dati pierāda, ka mēs jau šobrīd pārizmantojam mūsu planētas resursus par vismaz 75%, it kā mēs dzīvotu uz 1,75 zemeslodēm. [1.] Aprites ekonomikas princips ir izmantot resursu atkārtoti, lai šis resurs ir kā izejviela jaunam produktam. Sabiedrība ir pieradusi saražoto izmest, bet tas nav pēc aprites ekonomikas principiem. Šie principi ir – atsakies, samazini, lieto atkārtoti, salabo, šķiro/kompostē[2.].
Dzīvo tā, lai tava atkritumu tvertne ir vienmēr tukša! Infografika: metodiskais materiāls 3 lpp.
Kāds ir Bioreģiona mērķis?
Novada apkaimē ir sākta darbība, lai pievērstu uzmanību šai problēmai. Ir ierīkoti dažādi infrastruktūras punkti, kas atbilst vienam no Bioreģiona memoranda principiem, kas nozīmē, ka dabas resursu, klimatu un
kultūrvēsturisko mantojumu saudzējoša uzņēmējdarbība tiek veicināta un atbalstīta. Bioreģiona mērķis ir mainīt apkārtējo vidi, lai nākotnē tā būtu zaļāka un atbilstu aprites ekonomikas pieciem principiem. Bioreģiona memorandu izveidoja, lai apkaimes iedzīvotāji uzzinātu, kā jārīkojas, bet tā mērķis nav aizliegt visas darbības. [3.]
Cēsu novada pašvaldības bezatkritumu kopienas vadītāja Lāsma Ozola uz mūsu jautājumu, kāpēc izveidoja bioreģionu, atbildēja: ‘’Aktīvi iedzīvotāji sanāca kopā un sajuta nepieciešamību stiprināt dabas aizsardzību šajā reģionā un veidot nākamo paaudzi, kas dara citādāk, zaļāk.’’
Aprites ekonomikas veicinošs aprites skapis
5. oktobrī Cēsīs, Lapsu ielā 19, atvēra Aprites skapi. Aprites skapja mērķis ir skapī nogādāt vai saņemt lietas, kas vēl ir lietojamas un var noderēt kādam citam. Aprites skapī nedrīkst ievietot priekšmetus, kas ir saplēsti un netīri, kā arī priekšmetus, kuriem nepieciešama elektrība vai baterijas. Skapī nedrīkst ievietot grāmatas, kuras ir vecākas par 20 gadiem. Tiek aicināts ievietot dažādus sadzīves priekšmetus kā, piemēram, traukus, grāmatas, bērnu rotaļlietas.
Šo skapja izveidošanu finansiāli atbalstīja “The Coca-Cola’’ sadarbībā ar organizāciju “Zaļā Brīvība’’. Pats Aprites skapis ir veidots pēc aprites ekonomikas principa. Materiāli, no kā ir izgatavots skapis, nav jauni, tie ir jau vienreiz izmantoti vai arī palikuši pāri.[4.]
Cēsu Eko laukuma vadītājs Gunārs saka, ka mēneša laikā aprites skapi apmeklē ap 2700 cilvēku. Lielākais apmeklētāju skaits ir bijis ap 3000 iedzīvotājiem.
Zaļāka izvēle ir labāka izvēle! Ieber.lv veikals Cēsīs Pļavu ielā 13. Foto: Ance Zundovska
Videi veselīgu našķu veikals Ieber.lv
Kā vēl viens labs piemērs aprites ekonomikai ir veikals Ieber.lv. Klātienes veikals atrodas Cēsīs, Pļavu ielā 13. Veikalā ir iespējams nopirkt dažādus našķus un arī sadzīves preces, kuras nav iespējams nopirkt lielveikalos. Populārākā prece ir cietās šampūnziepes.
Veikala īpašniecei Agnesei Gaidelonei uzdevām jautājumu – kāpēc bezatkritumu veikalu paliek mazāk, viņa sacīja: ‘’Jo tie bankrotē. Populārākie mēneši, kad ir vairāk pircēju, ir tikai – novembris un decembris. Pārējie mēneši ir tādi “trūcīgāki”, kad nav pircēju. Jāuzmundrina katrs pircējs, par to, ka viņš ir ticis līdz šim, ka pērk produktus ar savu trauciņu, tas jau ir daudz.’’
Kopienas skapis
Cēsīs atrodas arī “Kopienas skapis”, kas tapis sadarbībā ar biedrību “Be The Light”, koprades māju “Skola6” un Mākslas telpu “MALA”. Projekts “Cēsis Tīri.Labi” 2020. gadā deva iespēju šim skapim nokļūt pie Cēsu
iedzīvotājiem Lielajā Slokas ielā 6. Šis ledusskapis ir vieta, kur cilvēki var ievietot pārtiku, kas ir derīga ēšanai. Iedzīvotāji var paņemt ēdienu no šī maiņas punkta. Pārtikas produkti, kas kādam var šķist lieki, kādam citam var noderēt.
Intervijas ar iedzīvotājiem
Intervējot vietējos Cēsu iedzīvotājus par aprites ekonomiku, visi aptaujātie iedzīvotāji zināja, kas ir kopienas skapis, bet nesen atklātais aprites skapis Cēsu iedzīvotājiem vēl ir mazāk zināms. Intervējot 4 vietējos iedzīvotājus secinām, ka 50% nezina un neizmanto šos vietējos apmaiņas
punktus.
Cēsu iedzīvotāja Alise par šiem apmaiņas punktiem sacīja: “Tā ir vieta, kur var nodot nevajadzīgās mantas un drēbes, lai kāds cits tās varētu paņemt.”
Pieminētās vietas palīdz Cēsu apkaimes iedzīvotājiem iepazīt aprites ekonomikas principus un sākt tos pielietot savā ikdienā. Aprites skapis dod iespēju kāda cilvēka nevajadzīgajām lietām piedzīvot vēl vienu dzīvi cita rokās. Ikkatrs var iesaistīties aprites ekonomikā, izmantojot šos skapjus kā alternatīvas
lietu izmešanai atkritumos.
Ikviens cilvēks, kurš patiesi vēlas redzēt pasauli labāku, skaistāku un veselīgāku var būt iniciators, kas iepazīstina apkārtējo sabiedrību ar risinājumiem, kas mums tik ļoti nepieciešami. Sākot ar maziem soļiem, piemēram, izmantojot vietējo aprites ekonomikas skapi, mēs varam kopīgi palīdzēt mūsu zemei atgūt sākotnējo skaistumu.
Atsauces:
- Pasaules Dabas fonds (2022)
- https://www.zerowastelatvija.lv/koncepts
- Labas gribas memorands LV bez parakstiem.pdf
- https://zaao.lv/cesu-novada-atklas-divus-aprites-skapjus/
Autores: Līva Kauliņa (16), Anna Marija Zaķe (16), Alise Bozoviča (14), Marta Nakurte (15), Ance Zundovska (15)