JVR misija “Rīga 2030 – klimatneitrāla viedpilsēta”
Kategorija: raksts
Pārtikas atkritumu apjoms ir pieaudzis līdz ar pārtikas pieejamību un masveida ražošanu, atklājot būtisku resursu izšķērdēšanu. Izmests ēdiens nozīmē veltīgi patērētu ūdeni, zemi, enerģiju un cilvēku darbu, kas liecina par eko sistēmas neefektivitāti.
Globālā pārtikas izmešana pieauga ar pārtikas pieejamību un masveida ražošanu; lokāli – pēdējos gados Latvijā palielināta uzmanība politikas līmenī. Rīgā uzlabota bioloģiskā pārstrāde Getliņos (fermentācijas tuneļi, bioreaktori), kas nodrošina enerģiju un kompostu.
Kāpēc šī problēma ir svarīga? Jo Izmests ēdiens nozīmē arī izšķērdētus dabas resursus un darbaspēku. Samazinot pārtikas atkritumus un tos pārstrādājot, tiek efektīvāk izmantoti ierobežotie dabas resursi. Jāšķiro atsevišķi pārtikas atkritumi no nepārtikas atkritumiem. Sagatavot iepirkumu sarakstu. Plānot savu ēdienkarti.
PĀRTIKAS PĀRPALIKUMUS VAR SAMAZINĀT, ŠĶIROJOT ATKRITUMUS, PLĀNOJOT IEPIRKUMUS UN VEIDOJOT NEDĒĻAS ĒDIENKARTI. ŠĀDI TIEK LABĀK IZMANTOTA JAU IEGĀDĀTĀ PĀRTIKA UN NOVĒRSTA TĀS NONĀKŠANA ATKRITUMOS.
Pārtikas atkritumi ir nozīmīga vides problēma Rīgā un Latvijā, jo liela daļa no tiem rodas mājsaimniecībās un izglītības iestādēs. Latvijā bioloģiskie atkritumi veido 30—40% no sadzīves atkritumu daudzuma. Šķirojot organiskos atkritumus un tos kompostējot vai nododot bioatkritumu savākšanas vietās, tiek mazināta atkritumu poligona noslodze. Lai gan Rīgā tiek attīstīta bioloģisko atkritumu pārstrāde, efektīvākais risinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana jau to rašanās brīdī. Meklējot jaunas idejas, aprunājāmies ar diviem uzņēmumiem, kuri stāsta savus risinājumus.
“FoodHero” – aplikācija pārtikas atkritumu mazināšanai Rīgā
Pārtikas atkritumi ir viena no aktuālākajām vides problēmām pilsētās, un Rīga nav izņēmums. Intervijā ar digitālās platformas “FoodHero” pārstāvjiem Vinetu un Albertu atklājas, ka risinājumi iespējami jau pārtikas ķēdes sākumā — ēdināšanas uzņēmumos. “FoodHero” piedāvā neizpārdotu, bet kvalitatīvu pārtiku no kafejnīcām un restorāniem iegādāties par aptuveni trešdaļu no sākotnējās cenas, tā samazinot pārtikas izšķērdēšanu.
Ideja aizgūta no Zviedrijas, kur līdzīgas lietotnes jau kļuvušas par ikdienas paradumu, “FoodHero” piemērs apliecina, ka pārtikas atkritumu problēmai pastāv praktiski, jau funkcionējoši risinājumi. Taču to panākumi ir atkarīgi no sabiedrības un uzņēmēju gatavības mainīt ieradumus un pieņemt ilgtspējīgāku domāšanu. Līdzīgi arī, mūsu kaimiņi, Igauņi ķērušies pie pārtikas atkritumu samazināšanas.
Viedie ēdiena skapji Igaunijā
Ar šādu pieeju jau kopš 2022. gada Igaunijā strādā iniciatīva “FudLoop”. Intervijā tās pārstāvis Tarmo skaidro, ka uzņēmuma mērķis ir “rescuing food” — pārtikas glābšana vēl pirms tā kļūst par atkritumiem.
“FudLoop” darbības pamatā ir ēdiena skapji (food lockers) — publiski pieejami, atdzesējami skapji, kuros tiek ievietota vēl lietojama, bet tirdzniecībā vairs nepārdodama pārtika no veikaliem un kafejnīcām. Cilvēki, kas vēlas šo pārtiku saņemt, maksā 10 eiro mēnesī un saņem piekļuves kodu. Šī sistēma nodrošina pārtikas drošību un kontrolētu piekļuvi.
Kā stāsta Tarmo, “FudLoop” pakalpojumu pārsvarā izmanto gados vecāki cilvēki, un ziemā pie skapjiem veidojas garas rindas, kas apliecina pieprasījumu pēc šādiem risinājumiem.
Sarunas laikā Tarmo pievērš uzmanību arī pārtikas atkritumu situācijai skolās. Igaunijā daudzas skolas nesadarbojas ar pārtikas glābšanas iniciatīvām, jo Igaunijā ir daudz sarežģītāk skolām sakārtot dokumentus, lai sastrādātos ar zemniekiem. Daļa šīs pārtikas nonāk biogāzes ražošanā, daļa tiek izmesta, kā uzsver “FudLoop” pārstāvis, tas joprojām ir otršķirīgs risinājums: vispirms pārtika jāsniedz cilvēkiem, nevis jāpārstrādā. Arī Rīgai ir savs plāns aprites ekonomikai.
Rīga plāno, kļūt par aprites ekonomikas līderi
Tiekoties ar eksperti aprites ekonomikā Annu Anci Rusovu-Lūsi, un Rīgas domes speciālisti Ingrīdu Milleri, uzzinājām ka lielākās problēmas ar pārtikas pārpalikumiem rodas vietās, kur porcijas tiek pasniegtas jau gatavas. Kā arī, lielu daudzumu atkritumos aizņem dārzeņu un citas mizas, aizvien vairāk iestādes iezvēlās jau mizotus dārzeņus.
Kad runa iet par bioatkritumu izvešanu, Ingrīda Millere bilst, ka nepieciešams iestādēm iegādāties atbilstošu bioatkritumu tvertni.
Eksperte Anna Ance Rusova-Lūse atklāja Rīgas valstpilsētas aprites ekonomikas rīcības plānu 2026.-2030. gadam. Tas sastāv no 3 svarīgiem mērķiem, 8 rīcības virzieniem un 36 apakšpasākumiem. Viens no mērķiem ir iedzīvotāju zināšanu un rīcības uzlabošana. Otrs, pašvaldība atkārtoti apsaimnieko savus resursus. Trešais lielais mērķis ir panākt, ka Rīga ir piemērota uzņēmējiem, kuri piemēro aprites ekonomikas principus.
Jomas kurās Rīgai jāpievēršās resursu apgriešanai apritē, jeb astoņi rīcības virzieni ir mobilitāte un transports, ūdens patēriņš, enerģētika, būvniecība, pašvaldības saimniecība, atkritumu apsaimniekošana, aprites ekonomikas punkti, kultūras un uzņēmējdarbība. Turpat Rīgā, kāda skola dalās ar savu pieredzi pārtikas atkritumu minimalizēšanā.
No pieciem litriem līdz tukšiem šķīvjiem
Rīgas pamatskola “Rīdzene” ir viens no pozitīvajiem piemēriem pārtikas atkritumu mazināšanā. Skolā mācās aptuveni 555 skolēni, un jau no otrās klases bērniem ir iespēja pašiem servēt sev porcijas. Šāda pieeja būtiski samazina neapēsto pārtiku — pēc pusdienām pāri paliek tikai nepilns pieclitrīgais spainis.
Kā norāda skolotāja Ingūna Salmiņa un devītās klases skolēni, neapēstās pārtikas daudzums lielā mērā ir atkarīgs no ēdiena izvēles. Kvalitatīvi pārpalikumi tiek izmantoti atkārtoti, un skolā pieejamie kulinārijas izstrādājumi netiek izšķērdēti.
Vienlaikus skolā pagaidām nav brīvi pieejamu bioatkritumu tvertņu gaiteņos, jo iepriekš skolēniem trūcis zināšanu par pareizu šķirošanu. Tomēr skola cer nākotnē pie šīs prakses atgriezties. Jāatceras, ka pārtikas atkritumu glābšana ir jāievēro visām skolām un katram indivīdam atseviški.
Ieteikumi skolām un pilsētvidei
Skolās:
- Ēdienu prast noformēt.
- Neapēsto pārtiku ņemt uz mājām.
- Servēt atbilstoša izmēra porciju.
- Uzzsvērt ko drīks mest iekšā un ko nē BIO atkritumu konteinerī.
- Pārikas atkritumus nodot lopkopjiem/zemniekiem.
Pilsētvidē un piepilsētā:
- Bioloģiskie konteineri.
- Ražot dabai draudzīgākos iepakojumos.
- Izveidot kompostkaudzi.
- Sasaldēt neizmantotos produktus vēlākai izmantošanai.
- Pareiza augļu un dārzeņu uzglabāšana.
- Mācīt šķirot atkritumus jau bērniem.
“FoodHero” un “FudLoop” plāno attīstīties
Pašlaik “FoodHero” galvenais fokuss ir Rīga, taču iniciatīva pakāpeniski paplašinās arī ārpus Latvijas — viens sadarbības punkts jau darbojas Igaunijā, un nākotnē plānota izplešanās Baltijas mērogā. Paralēli uzņēmums aktīvi sadarbojas ar medijiem, uzņēmējiem un fondiem, lai veicinātu plašāku izpratni par pārtikas atkritumu mazināšanas nozīmi. Latvijā tās ieviešana saskaras ar izaicinājumiem, daļa uzņēmumu joprojām piesardzīgi raugās uz pārtikas piedāvāšanu ar atlaidi.
Līdzīgi domā arī “FudLoop”, kas vēl nedarbojas Latvijā, tomēr, kā norāda Tarmo, uzņēmumam ir mērķis aptuveni gada laikā atvērt pirmo ēdiena skapi arī pie mums. Konkrētus termiņus solīt ir pāragri — viss būs atkarīgs no tā, vai izdosies atrast pietiekami daudz brīvprātīgo un biznesa partneru, kas būtu gatavi iesaistīties.
Autori: Patrīcija Bērziņa, Brenda Mīļā, Alisters Aksels Lielkalns
Jauno vides reportieru misija “Rīga 2030 – klimatneitrāla viedpilsēta” norisinājās 2025. gada 12.-13. decembrī Rīgā. Izaicinājumā piedalījās vairāk nekā 30 jaunieši no visas Latvijas. Dalībnieki divas dienas pētīja galvaspilsētas vides aizsardzības izaicinājumus un veiksmes stāstus, analizējot Rīgas ceļu uz mērķi – līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu, ilgtspējīgu un tehnoloģiski attīstītu pilsētu.