Kategorija: Raksts (izvērsta Facebook ziņa)
Vai esi kādreiz aizdomājies, kur paliek pudelīte, ko izmet upes krastā? Vai kā veļas pulveris, ko lietojam mājās, ietekmē zivju dzīvi? Ūdens ekosistēmas ir dzīvības avots – gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šajā rakstā noskaidrosim, kas, kā, kāpēc un kur katrs no mums var palīdzēt tās saglabāt.
Latvijā un pasaulē ūdens piesārņojums ir nopietna problēma. Pēc datiem, ko atspoguļo pievienotā diagramma, lielāko daļu piesārņojuma veido ķīmiskais piesārņojums – 40% (veļas pulveri, tīrīšanas līdzekļi u.c.). Tam seko bioloģiskais piesārņojums – 30% (baktērijas, vīrusi), fiziskais piesārņojums – 20% (plastmasas atkritumi) un radioaktīvais piesārņojums – 10%.
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka katra indivīda rīcība ietekmē ūdens kvalitāti – sākot no pareizas atkritumu šķirošanas līdz videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu izvēlei.
Ekoloģe Ilze Grigule uzsver: “Ūdens piesārņojuma sekas nereti redzam tikai tad, kad jau ir par vēlu. Mums visiem jāiesaistās profilaksē – ne tikai sakopjot, bet arī samazinot piesārņojuma rašanos ikdienā.”
🪬KO VARI DARĪT TIEŠI TU?
• Izmanto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.
• Nekad nemet atkritumus ūdenī vai tā tuvumā.
• Piedalies upju un ezeru sakopšanas talkās, piemēram, “Lielā talka 2025”, kas notiks šī gada 26. aprīlī visā Latvijā.
• Atbalsti organizācijas, kas rūpējas par tīru vidi, piemēram, “Zaļā brīvība” vai “Pasaules Dabas Fonds”.
Fakti un atsauces:
Dati par piesārņojuma procentiem: Latvijas Vides aģentūras pārskats, 2023
Eksperta citāts: intervija ar Ilzi Griguli, laikraksts “Dabas Balss”, 2024. gada janvāris.
Informācija par talku: www.talkas.lv
Diagramma ņemta no 12. klases bioloģijas grāmatas.
Pat mazs darbs var dot lielu rezultātu. Tavs izskalotais pudelītes vāciņš nenonāks zivju vēderā, ja rīkosies apzinīgi. Ūdens ir resurss, kuru nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu. Sāc jau šodien – jo ūdens nākotne ir arī mūsu nākotne!💡
Autori: Mareks Rēvalds (14), Darja Djomina (17), Elīza Pužule (15)