Neārstē dabu ar zālēm! – Jaunie vides reportieri

Nacionālais konkurss: 1. vieta

Starptautiskais konkurss: 3. vieta

Kategorija: Raksti

Vecuma grupa: 15–18 gadi

Zāles ir cilvēku glābiņš, kad viņi saslimuši. Slimības laikā bieži vien tā ir vienīgā cerība. Zāles izārstē no daudz un dažādām kaitēm. Taču, kas notiek, kad šie paši vērtīgie un palīdzošie medikamenti nonāk dabā? Kā tie var nonākt dabā? Galvenokārt, ja pāri palikušie jeb neizlietotie medikamenti vienkārši tiek izmesti – atkritumu kastē vai tualetes podā.

“Iemetot zāles podā vai miskastē, varētu šķist – prom no acīm un miers, bet patiesībā tādā veidā riskējam ar bumeranga efektu, jo tīša dabas piesārņošana agri vai vēlu atstās ietekmi arī uz pašu cilvēku.” [2]

Medikamenti galvenokārt ietekmē ūdeni un augsni. Nepareiza medikamentu iznīcināšana, piemēram, to izmešana poligonos vai aizskalošana kanalizācijā, ļauj tajās esošajām bioloģiski aktīvajām vielām izskaloties vidē. Ilgtermiņā tas var apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību. Latvijā medikamenti ir klasificēti kā bīstamie atkritumi un tā pret tiem arī būtu jāizturas. Šobrīd 74% aptieku pieņem medikamentus ar beigušos derīguma termiņu. Šis nav kā likums, katra aptieka pati to izlemj. [5.]

Kādas vielas var sastapt Latvijas ūdeņos?

2019. gadā Latvijā veikts pētījums, kurā tika analizēts medikamentu piesārņojums Latvijas ūdeņos. Pēc pētījuma datiem var secināt, ka visbiežāk Latvijas ūdeņos var sastapt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus un to iepakojumus. Lielākās maksimālās koncentrācijas līmenis konstatēts metformīnam, kas sastopams diabēta medikamentos. Otra sastopamākā viela bija atorvastatīns, kuru satur medikamenti asinsvadu, sirds slimību ārstēšanai un holesterīna samazināšanai. [1.] No antibiotikām visbiežāk atrodamās aktīvās vielas ir ciprofloksacīns, azitromicīns, klaritromicīns un sulfametoksazols. [2.] Līdzīgi novērojumi ir arī citās Eiropas valstīs.

Vai zināji, ka antidepresanti ietekmē zivis?

Dažādu zivju sugu populācija ir apdraudēta, jo ir ūdeņi, kuros palielinās medikamentu klātbūtne. Pētījumos atklāts, ka antidepresantu nonākšana vidē būtiski izmaina zivju kaulu attīstību, aknas, smadzenes un citus orgānos. Mūsdienu antidepresantu līmenis vidē var mainīt zivju uzvedību un paradumus, kā arī dzimstību. Antidepresanti ietekmē zivju reakciju uz apkārtējiem draudiem, tās var kļūt par upuriem, tādēļ samazināsies bioloģiskā daudzveidība. [2., 4.]

Medikamentu iepakojums

Nav mazsvarīgs arī medikamentu iepakojums. Tas var būt izgatavots no dažādiem materiāliem – stikla, papīra, folija, u.c. Visbiežāk tas tiek izgatavots no plastmasas, kuras sadalīšanās vidē var ilgt simtiem gadu. Lai ražotu plastmasu ir nepieciešams fosīlais kurināmais, kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielinot klimata pārmaiņas. [3.]

Anketas rezultāti

Lai noskaidrotu iedzīvotāju ieradumus medikamentu utilizācijai, tika izveidota anketa. Tika anketēti konkrētas vidusskolas skolēni, vecāki un skolotāji. Anketā piedalījās 98 respondenti un atbildēja uz 7 jautājumiem. Vecuma grupa no 15-62 gadiem. 1. jautājumā 68% atbildēja, ka lieto medikamentus, 32% atbildēja, ka nelieto medikamentus. 55% nav informēti kā pareizi utilizēt medikamentus ar beigušos derīguma termiņu, taču 44% zina kā pareizi atbrīvoties no šiem medikamentiem. 56% no respondentiem atbildēja, ka medikamentus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, met miskastē. 44% šos medikamentus nodod aptiekā. Anketā tika atbildēts, ka nav pietiekami daudz informācijas, ko darīt šādā situācijā. Cilvēki zina, ka atkritumos mest ir videi kaitīgi, bet nav pietiekami informēti, kur un kā tos nodot. 64% no respondentiem nekad nav aptiekā nodevuši medikamentus ar beigušos derīguma termiņu, taču 36% to ir darījuši.

Intervija ar hidrobioloģi Ievu Putnu – Nīmani

Hidrobioloģe Ieva Putna – Nīmane komentēja medikamentu klātbūtni Latvijas ūdeņos un to risinājumus. ”Projektu ietvaros, konstatēts vairāku farmaceitiski aktīvo vielu koncentrācijas notekūdeņos, kā arī Latvijas upēs un ūdenstilpēs, daudzviet šīs ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, ko pieņemts uzskatīt par videi drošu. Medikamentus vajadzētu atbilstoši utilizēt. Nederīgie medikamenti ir jānodod aptiekā, bet pirms tam tie ir jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm – un tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas, ziežu tūbiņas jāieliek maisiņā. Zāļu pudelīšu un tūbiņu vāciņiem ir jābūt cieši aizskrūvētiem, lai neradītu medikamentu izlīšanas risku.”

Vai zini kā pareizi utilizēt medikamentus?

Zāļu lietošanas instrukcijas beigās mēdz būt aicinājums jautāt farmaceitam kā pareizi izmest zāles, kuras vairs nelieto.

Zāles kļūst nederīgas, ja

beidzies to derīguma termiņš;
zāles ir nepareizi uzglabātas;
mainījies zāļu izskats, smarža vai garša;
bojāts iepakojums;
nav salasāms zāļu nosaukums.

Neizlietotās vai nederīgās zāles ir jānodod kādā no aptiekām, bet pirms tam tās:

jāizņem no ārējā iepakojuma – kastītēm;
tablešu plāksnītes, pudelītes, ampulas un ziežu tūbiņas jāsaliek maisiņā.

Ja vēlaties nodot saplīsušu dzīvsudraba termometru, tas būtu jāievieto plastmasas pudelē/traukā, lai transportēšanas laikā iepakojums netiktu bojāts. [5.]

Kādi ir risinājumi?

Iepirkt medikamentus ļoti apdomīgi, lai nav pēc tam jāmet ārā.
Aptieku tīkli, kuri pieņem nevajadzīgos medikamentus, to uzskatāmi norāda katrā aptiekā .
Izveidot infografiku un izvietot aptiekās, tādējādi informējot pircējus, kā arī medijos un sociālajos tīklos izvietot daudzveidīgu informāciju par riskiem un pareizo rīcību.

Infografikas ideja

Aptiekas varētu piedāvāt atlaidi tiem pircējiem, kuri nodod neizlietotos medikamentus, līdzīgi kā vairāki apģērbu veikalu tīkli piemēro 10 – 15% atlaidi nākamajam pirkumam pircējiem, kuri nodod nevajadzīgo apģērbu.

Sabiedrība ir jāturpina informēt par šīs problēmas aktualitāti un jāturpina meklēt piemērotākos problēmas risinājumus.

Atceries, dabai nav vajadzīga tablete!

Atsauces:

Autore: Līva Kauliņa (16)