JVR misija ”Bioreģions”
Kategorija: Raksti
Eiropas revīzijas palātas ziņojumā norādīts, ka 21. gadsimtā gaisa piesārņojums rada lielu kaitējumu Eiropas iedzīvotāju veselībai. Konstatēts, ka Eiropas iedzīvotāji joprojām elpo piesārņotu gaisu. Cilvēki arvien vairāk izmanto privāto autotransportu un paši apkurina ēkas ar malku un lietām, kas nav paredzētas siltuma radīšanai, piemēram, ar lakotām mēbelēm, apģērbu u.c. Cēsis ir viena no pilsētām, kas aktualizē šīs problēmas novēršanu.
Problēma – gaisa kvalitāte kaitē mūsu veselībai.
Gaisa kvalitāte ietekmē mūsu veselību un vidi. ES komisijas dati (climate europa) liecina, ka siltumnīcefekta gāzes, piemēram, oglekļa dioksīds (CO2), metāns, dislāpekļa oksīds (N2O) un fluorētās gāzes ietekmē klimata sasilšanu. Cilvēka darbības rezultātā CO2 kopš 1750. gada pieaudzis gandrīz uz pusi. Liela daļa metāna gāzu izdalās kūstot mūžīgā sasaluma ledājiem. Dislāpekļa oksīds (N2O) un oglekļa dioksīds (CO2) rodas sadegot oglēm, gāzēm un naftai.
Eiropas Revīzijas palāta pētījumos ir atklājusi, ka katru gadu aptuveni 400 000 cilvēku mirst priekšlaicīgā nāvē, kuru izraisa gaisa piesārņojums: putekļu daļiņas, slāpekļa dioksīds un ozons. Fosilais kurināmais – neatjaunojams un kaitīgs videi, piemēram, akmeņogles, nafta, dabasgāze. Mājsaimniecībās, sadedzinātā koksne ietekmē ne tikai ārtelpu gaisu, bet arī iekštelpu gaisu. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras pētījumiem, tradicionālo kamīnu aizvietošana ar sertificētām koksnes sadedzināšanas iekārtām var samazināt cieto daļiņu emisijas līdz pat 90%.
Tāpat arī autotransports, īpaši, veci un slikti uzturēti transportlīdzekļi rada vairāk piesārņojuma un samazina vēlmi atrasties ārā. Ja cilvēki nav informēti par šīm problēmām, viņi nezina, ka tas kaitē videi, tai skaitā pasliktina arī gaisa kvalitāti.
Cēsīs, kas nav rūpniecības pilsēta, lielāko gaisa piesārņojumu rada autotransports. Tie ir 64% no visa piesārņojuma. Pārējie 36% ir iedzīvotāju pārmērīgs kurināmā patēriņš un atkritumu dedzināšana.
Cēsu iedzīvotāju uzskati un paradumi saistībā ar gaisa kvalitāti ikdienā.
Izveidojām aptauju, kurā iekļauti jautājumi dažāda vecuma Cēsu iedzīvotājiem par ikdienas paradumiem un gaisa piesārņojumu pilsētā. Aptaujā piedalījās 103 cilvēki. Noskaidrojām, ka ar privāto auto visbiežāk pārvietojas 61% iedzīvotāju, ar kājām pārvietojas 26%, ar sabiedrisko transportu 9%, un pārējie izmanto vēl citus transporta veidus. Bet, piemēram, ar velosipēdu pārvietojas pa visam neliels skaits iedzīvotāju – 1%.
Daudzi iedzīvotāji pat neizjūt gaisa kvalitātes pasliktināšanos. Vai tas tāpēc, ka esam jau pieraduši? Aptaujāto vidū gaisa pasliktināšanos izjūt tikai 33%.
Vēl viena problēma – daudzi iedzīvotāji nemaz neapzinās savas un apkārtējo cilvēku darbības sekas. No aptaujātajiem 31% nemaz nebija informēti par nepareizas kurināšanas ietekmi uz vidi un veselību.
Ekspertes viedoklis par gaisa kvalitāti.
Intervijā ar Cēsu vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāju Intu Ādamsoni: “Lielos uzņēmus kontrolē – tiem regulāri jāveic gaisa kvalitātes analīzes (biežums gadā atkarīgs no uzņēmuma lieluma), bet privātmājām monitoringu, protams, veikt nav iespējams, līdz ar to gaiss var tikt piesārņots mums pat nezinot.”
Kurināmā veidotā piesārņojumu varētu samazināt, nededzinot atkritumus, piemēram, lakotas mēbeles, apģērbus u.c. sadzīvē radušos atkritumus. Malkas krāsnīm, izmantojot sausu malku (žāvēta aptuveni divus gadus) un atsakoties no neatjaunigo resursu izmantošanu siltuma radīšanai, bet tā vietā izvēlēties atjaunīgos resursus.
Inta Ādamsone norāda, ka transporta emisijas varētu samazināt, pirmkārt, liekot cilvēkiem apzināties savas rīcības sekas un mainīt savus paradumus, otrkārt, ir nepieciešamā laba infrastruktūra – lai ietu ar kājām/brauktu ar velosipēdu nepieciešami trotuāri, veloceliņi (veloinfrastruktūra, tai skaitā, velosipēdu novietošanas opcijas), bet par to jāatbild pašvaldībām.
Risinājumi – ko varam darīt?
Lai mazinātu šo ietekmi, ir svarīgi izvēlēties videi draudzīgus resursus, piemēram, vēja un saules enerģiju, zemes siltumu. Izmantot sabiedriskos transporta līdzekļus vai dalīties braucienos ar citiem ir labāk nekā pāriet uz elektoautomašīnām. Vismaz pagaidām, kamēr nav izdomāts, ko pēc tam darīt ar nederīgajām litija baterijām, kuras ir ļoti kaitīgas videi. Turklāt, enerģijas taupīšana un atjaunojamās enerģijas avotu izmantošana arī palīdz samazināt piesārņojumu.
Tomēr vispirms sabiedrība jāiepazīstina ar galveno problēmu un jāveicina iedzīvotājus iesaistīties veidot draudzīgāku pilsētvidi. Cilvēkiem ir jābūt zinošiem, lai viņi varētu mainīt savus paradumus un palīdzēt uzlabot vidi. Varam aicināt iedzīvotājus biežāk pārvietoties ar kājām, sabiedrisko transportu vai velo un retāk ar privātajiem auto.
Kopīgiem spēkiem mēs varam radīt labāku un tīrāku vidi!
Atsauces:
- https://climate.ec.europa.eu/climate-change/causes-climate-change_lv (dati par piesārņojuma ietekmi)
- https://op.europa.eu/webpub/eca/special-reports/air-quality-23-2018/lv/ (dati par piesārņojuma ietekmi)
- https://www.liepajniekiem.lv/arhivs/pareiza-kurinasana-piesarnojuma-mazinasanai-un-siltam-majoklim/ (infografika par pareizu kurināšanu)
Autori: Anna Hofrāte, Linda Millere, Ketija Kraveca
Jauno vides reportieru misija ‘’Bioreģions’’ 2023. gada 1. un 2. decembrī pulcēja 30 jauniešus no visas Latvijas, lai pētītu un izzinātu vides problēmas, kā arī popularizētu risinājumus un apgūtu mūsdienu mediju rīkus sabiedrības informēšanai par Gaujas Nacionālā parka Bioreģionu.
Misijas laikā jauniešiem bija iespēja izpētīt dažādas vides aizsardzības tēmas un veidot rakstus, foto un video reportāžas.