Ātrās modes aizkulises – Jaunie vides reportieri

Nacionālais konkurss: 3.vieta

Kategorija: Raksti

Vecuma grupa: 15 – 18 gadi

Ātrā mode mūsdienās ir ļoti liela problēma. Šī mode ir ātri un lēti saražots apģērbs. Šajā procesā tiek izmantotas lētas un zemas kvalitātes izejvielas. Tiek saražots liels daudzums apģērba, kuram tiek noteikta zema cena, šādi cilvēkus mudinot pirkt lētu un nekvalitatīvu apģērbu.

Nav noslēpums, ka pašreizējā finansiālā situācija valstī daudzās nozarēs ir nesakārtota, kā rezultātā iedzīvotāji saņem pieticīgas algas, kas sagādā grūtības iegādāties ilgtspējīgu un kvalitatīvu apģērbu.

No 2000. gada līdz 2015. gadam saražotaisew apģērba daudzums ir divkāršojies, pēc pāris gadiem tas jau būs trīskāršojies. Statistika liecina, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs katru gadu iegādājas aptuveni 8,5 kg apģērba, bet atkritumos izmet aptuveni 14,3 kg. [4]

Ātrās modes rūpnīcās strādā daudz darbinieku. Darbiniekiem tiek maksātas zemas algas, kamēr tie strādā garas darba stundas. Darba apstākļi mēdz būt antisanitāri un attieksme pret cilvēkiem – nehumāna. Āzijā tiek nodarbināti arī bērni.[9]

Kā apģērba ražošana ietekmē vidi?

Tekstila ražošana atstāj lielu iespaidu uz vides piesārņojumu. Apmēram 3% pasaules ūdens piesārņojumā ir vainojama tekstila ražošana.[7] Viens no videi nedraudzīgākajiem tekstila audumiem ir kokvilna. Kokvilnas audzēšanā tiek izmantoti pesticīdi. Kokvilnas audzētāji lielā pieprasījuma dēļ izmanto dabai nedraudzīgas metodes, lai īsākā laikā iegūtu lielāku kokvilnas ražu. Augšanas procesā kokvilna tiek apsmidzināta ar pesticīdiem, lai kukaiņi un slimības nenovārdzinātu kokvilnas augus. Pesticīdi iesūcas augsnē, līdz ar to pesticīdi piesārņo vidi un atstāj iespaidu gan uz augsnē dzīvojošajiem kukaiņiem, gan dzīvniekiem. [7]

Apģērba pārprodukcija atstāj lielas sekas uz vidi. Gadā tiek saražots apmēram 92 miljoni tonnu tekstila, kā arī 2,1 miljards tonnu CO2 izmešu rodas tādēļ, ka nepārdotais apģērbs tiek sadedzināts dažādās iekārtās.

Ātrās modes apģērbs drīz vien pēc saražošanas zaudē aktualitāti, un tas ātri tiek nolietots. Ražošanas process izteikti piesārņo vidi. Procesā tiek izmantotas dažādas toksiskas vielas (biocīdi, krāsvielas, ūdens repelenti, u.c.)[10], kuras pēc tam nonāk tuvākajās ūdens tilpnēs. Kā bēdīgs piemērs ir Arāla jūra. Šīs jūras platība 1960. gadā bija 68 000 kvadrātkilometru, 2010. gadā šī platība bija sarukusi līdz 13 900 kvadrātkilometriem. Kāpēc? Tāpēc, ka kokvilnas apūdeņošanas sistēmas dēļ ezers kļuva sāļāks. Tas sāka izžūt un nogalināt dzīvību tajā. [7]

Viena T- krekla izgatavošanai ir nepieciešami 2700 litri ūdens. Šādu ūdens daudzumu cilvēks var izdzert vairāk kā divu gadu laikā.[3]

Pētījums

Lai saprastu šīs tēmas aktualitāti, kā arī līdzcilvēku informētību un domas Vaiņodes vidusskolā, tika intervēts Ekopadomes prezidents, kā arī tika veikta neliela aptauja skolēnu un skolotāju vidū.

Lai uzzinātu ko mūsdienās domā jaunieši, autore, šī pētījuma ietvaros, intervēja Vaiņodes vidusskolas Ekopadomes prezidentu Dāvi Siseni. Dāvis par jauna apģērba iegādi teica sekojošo:[2]

“Pērkot jaunu apģērbu, man ir svarīgi, lai tas būtu izturīgs un kvalitatīvs, kā arī es pievēršu uzmanību materiālam, no kā tas izgatavots. Piemēram, es pirku drēbes, atradu bikses, kuras veidotas no pārstrādātiem materiāliem. Nu tad es nevarēju nenopirkt, es jūtos labāk, ja esmu videi draudzīgs.”[2]

Skolēnu un skolotāju aptaujas nosaukums ir “Apģērba iegādāšanās paradumi”[1]. Aptaujā tika uzdoti 7 jautājumi, lai noskaidrotu Vaiņodes vidusskolas skolēnu un skolotāju attieksmi pret ātro modi un tās lietošanas paradumiem.

Diagrammas kopsavilkumā par vienu no jautājumiem redzams, ka lietoto apģērbu veikalos iepērkas apmēram 70% respondentu, 30% aptaujāto neiepērkas lietoto apģērbu veikalos.

Viens no aptaujas jautājumiem bija – kāds ir jūsu mīļākais veikals? Lielākā daļa no aptaujātajiem atbildēja, ka mēdz iepirkties kādā no ātrās modes veikaliem. Divi no populārākajiem veikaliem bija “SHEIN” un “New Yorker”.

No aptaujas rezultātiem autore uzzināja, ka lielākā daļa Vaiņodes vidusskolas skolēni un skolotāji, pērkot jaunu apģērbu, izvērtē cenu un kvalitāti. Ātrās modes produkti maksā lētāk kā ilgtspējīgie apģērbi. Daudzi cilvēki, īpaši jaunieši, izvēlas ietaupīt un pērk lētāku apģērbu.

Piedāvātie problēmas risinājumi:

	Ieteikumi, kā rīkoties
1.	Izšķiro savu skapi (ņem palīgā draugu), nevajadzīgās mantas atdod kādam draugam vai tās nodod tuvākajā lietoto apģērbu veikalā.
2.	Pieslēdz iztēli un pārveido apģērbu pats.
3.	Skolās vari rīkot akcijas “Kas man lieks – citam prieks”. Piemēram, Vaiņodes vidusskolā šogad pirmo reizi tika rīkota šāda akcija, kurā nesām lietas, drēbes, kuras mums vairs nav vajadzīgas. Lietas labā stāvoklī, kuras var būt noderīgas kādam citam.
4.	Pērkot jaunu apģērbu, apdomā, vai tas tev tiešām ir nepieciešams, varbūt naudu vari iztērēt lietderīgāk. Varbūt piecu nekvalitatīvu T-kreklu vietā vari nopirkt divus, bet labas kvalitātes.
5.	Popularizē ideju par iepirkšanos lietoto apģērbu veikalos vai par apģērbu maiņu.
6.	Apģērbus, kurus parasti ražo no dzīvnieku ādas, aizstāt ar dabai draudzīgiem materiāliem, piemēram, ar kaktusa ādu, ananasu lapām, aļģēm.
7.	Kad pērc jaunu apģērbu, paskaties, vai apģērbs ir gatavots no atkārtoti izmantojamiem materiāliem.
8.	Meklē un pērc zīmolus, kuriem ir labvēlīga, pozitīva ietekme uz vidi. Pērkot jaunu apģērbu meklē ekomarķējumu – tas nozīmē, ka apģērbam ir mazāka negatīvā ietekme uz vidi.
9.	Izglīto citus par ātrās modes ietekmi. Piemēram, skolā pastāsti pārējiem kā ātrā mode ietekmē vidi un veselību.

Uzskatu, ka efektīvākais no autores piedāvātajiem risinājumiem ir iepirkšanās lietoto apģērbu veikalos. Kādi tad ir ieguvumi un zaudējumi, iepērkoties lietoto apģērbu veikalā?

Plusi:

Unikāls apģērbs, otru tādā pašā kleitā būs grūti satikt;
Draudzīgāk tavam maciņam, tātad, lētāk;
Videi draudzīgāk, tiek taupīti resursi – tiek nopirkts atkārtoti tas, kas jau vienreiz saražots;
Bieži vien ir labākas kvalitātes nekā ātrās modes produkts.

Mīnusi:

Veikalā tiek patērēts daudz laika atbilstoša izmēra un modeļa meklējumos;
Apģērbs dažkārt var būt bojāts, jābūt ļoti uzmanīgam iepērkoties;
Specifiska smarža;
Apģērbu kāds jau ir lietojis.

Ātrās modes ražošana ļoti negatīvi ietekmē dabas procesus. Cilvēki nav pietiekami informēti par šīs nozares sliktajiem paradumiem. Svarīgi ir cilvēkus daudzveidīgi izglītot. Katra cilvēka maza rīcība veidos lielu, pozitīvu ietekmi nākotnē.

Iepērkoties, esi atbildīgs, kādu apģērbu iegādājies!

Atsauces

Raksta autore: Līva Kauliņa (15), Jaunie vides reportieri